Pusaudžu vecums ir laiks no 12 līdz 19 gadu vecumam, pārejas laiks, kurā cilvēks no bērna pārveidojas par pieaugušu cilvēku. Ķermenis turpina augt un nobriest, pieaug zināšanas, iemaņas un intelektuālas spējas, taču pusaudzis vēl nav apguvis pieauguša cilvēka sociālās lomas.
Jaunības gadus sauc par dzīves otro iespēju, ja jaunietim ir bijušas grūtības agrākās attīstības laikā, nu viņam ir iespēja no jauna sastapt tās pašas problēmas un pakļaut tās savai kontrolei ar vairāk attīstītā “es” palīdzību. Jo spēcīgāka ir tā atkarība, no kuras jaunietis grib atbrīvoties, jo trauksmaināks izveidojas šis krīzes periods.
Pusaudžu vecumā pārmaiņu veicinātāji ir gan nobriešanas, gan mācīšanās procesi, kas sākas ar ievērojamām izmaiņām fiziskajā attīstībā.
Fiziskā attīstība. Lielākajai daļai meiteņu aptuveni 12 gadu vecumā un lielākajai daļai zēnu aptuveni 14 gadu vecumā organismā sāk norisināties straujas pārmaiņas, ko sauc par pubertāti, lielākā daļa zēnu fiziski nobriest mazliet vēlāk nekā meitenes, atpaliekot aptuveni par pusotru līdz diviem gadiem. Šajā attīstības stadijā briedumu sasniedz reprodukcijas orgāni, turklāt gan zēniem, gan meitenēm attīstās tā saucamās sekundārās dzimumpazīmes – meitenēm veidojas krūšu dziedzeri, sākas menstruācijas, bet zēniem kļūst zemāka balss, rodas apmatojums uz sejas un ķermeņa.
Pieņemts uzskatīt, ka mūsu kultūrā pusaudža vecums sākas tad, kad pubertātes laika procesi tuvojas beigās – kad dzimumorgāni ir jau pilnībā attīstīti un iestājies seksuāls briedums un indivīds ir spējīgs radīt pēcnācējus, tas notiek aptuveni divus gadus pēc pubertātes sākuma. Jaunietis jūtas slikti “savā ādā”, viņā valda neveiklums un mulsums. Seksualitāte jaunieša dzīvē ielaužas kā “nelūgts viesis”, sākumā tā samazina viņa autonomiju jeb iespēju kontrolēt savas jūtas. 12-14 gadus veciem indivīdiem tipiskais bailīgums un untumainība liecina par bezpalīdzību, ko viņos pamodina dīgstošā seksualitāte.…
