Pusaudžu un viņu vecāku attiecības, savstarpējās adaptācijas problēmas un to sekas

Par šī kursa darba pamattēmu tika izvēlētas pusaudžu vecumposma attīstības īpatnības un to radīto pārmaiņu ietekme attiecībās ar bērna vecākiem. Autoru darbos pubertāte viennozīmīgi tiek atzīta par komplicētāko un smagāko periodu jauna cilvēka dzīvē. Šo posmu, galvenokārt, raksturo izmaiņas bērna ķermenī, domāšanā, jūtās un attieksmē pret sevi un apkārtējo sabiedrību.
Ņemot vērā, ka normāla, saprotoša ģimene ir katra bērna veselīgas attīstības pamats, darba pirmajā daļā iztirzāta šīs institūcijas atbildība gan pret sevi, gan visu sabiedrību kopumā. Šeit tika aplūkoti tādi nozīmīgi priekšnosacījumi normālas ģimenes veidošanā kā savstarpēja ciena, sapratne, uzticība, veselīgi dzīves apstākļi, ētikas principi u.c. Par pamatu ņemtas tādu autoru atziņas kā A. Ādlers, Z. Freids, E. Ēriksons, Ā. Karpova u.c.
Otrajā nodaļā specifiskāk aplūkotas Ž. Piažē un Ļ. Vigotska koncepcijas pusaudžu kognitīvās attīstības un domāšanas skaidrošanā, J. Studenta domas par socializācijas un E. Ēriksona jauniešu identitātes veidošanās nosacījumiem.
Pusaudzī notiekošās pārmaiņas rada neskaidrību, apjukumu, kas bieži vien ir par pamatu tādām nopietnām saslimšanām kā depresija, ēšanas traucējumi, pašnāvība u.c., un nosaka kvalitātes izmaiņas attiecībās ar apkārtējiem, it īpaši ar vecākiem. Šajā aspektā uzmanība pievērsta D. Baumrindas un A. Ādlera pieejai. …