Šizofrēnija ir viena no vistraģiskākajām un noslēpumainākajām psihiskajām slimībām. Parasti tā uzbrūk jaunībā un vairāk kā puse no šiem cilvēkiem vēlāk dzīvē vairāk vai mazāk invalidizē. Pētijumi par šizofrēnijas cēloņiem un ārstēšanu mūsdienās tomēr cerības palielina. Kaut gan ārstēšanai un slimnieku aprūpei tiek atvēlēts daudz mazāk līdzekļu nekā akūta sirds infarkta vai jauniešu diabēta gadijumā. Nav šaubu, ka materiālie līdzekļi prognozi uzlabotu, un šī attieksme jāmaina vistuvākajā laikā. [3]
Vēl aizvien nav zināms, kas tieši izraisa šizofrēniju. Pastāv uzkats, ka ar šo nosaukumu apzīmē radniecīgu slimību grupu, no kurām katrai ir savs īpašs cēlonis. Iespēja saslimt ar šizofrēniju var būt pārmantota. Biežāk saslimst cilvēki, kuru ģimenē kāds ar to jau slimo. Neraugoties uz šo apgalvojumu, vairums cilvēku, kuriem ir tuva radniecība ar slimniekiem, paši tomēr nesaslimst. Šizofrēnija visai bieži sastopama arī ģimenēs, kur nekad agrāk saslimšanas gadijumi nav bijuši. Mēs nezinām, kāds ir ceļš no pārmantotas predispozīcijas līdz atklātai slimības izpausmei. [4]
Vienu no daudzjām cilvēka smadzenēs cirkulējošām ķīmiskām vielām sauc par dopamīnu. Šizofrēnijas slimnieku smadzenēs šis vielas ir pārāk daudz, tādēļ rodas halucinācijas, murgi un saraustīta domāšana. Informācijas filtra bojājuma rezultātā smadzenēm pienāk pārāk daudz informācijas. Iztēlojaties, ka esat istabā kopā ar sešiem cilvēkiem, kas visi reizē dod jums rīkojumus. Kā jūs zināsiet, kam klausīt, ko atbildēt un ko katrs no viņiem cenšas panākt? Šizofrēnijas slimnieki nereti jūtas tieši tā. [8]
Slimības cēloņi jāmeklē vairākās vietās vienlaikus. Neviens no atsevišķiem faktoriem nav pietiekams, lai izskaidrotu, kādēļ cilvēks kļūst vai nekļūst šizofrēnisks. [9]
Šizofrēniskie traucējumi galvenokārt izpaužās ar dziļiem un raksturīgiem domāšanas un uztveres traucējumiem, neadekvātām un trulām emocijām. Svarīgākie traucējumi ir domu atbalss, spaidu domas un domu apstāšanās, domu skanēšana, murgaina uztvere un iedarbības murgi, pasivitāte, halucināciju balsis. Šizofrēnijas traucējumu norise var būt kā nepārtraukta, tā epizodiska ar pakāpeniski pieaugošu vai stabilu defektu. Var būt viena vai vairākas slimības epzodes ar pilnīgu vai daļēju remisiju. [3]…
