Pusaudžu saskarsme

Pusaudži ir bērni pārejas vecumā. Viņi nav jauni pieauguši cilvēki. Viņu emocionālās vajadzības ir tādas pašas kā bērniem. Viena no visparastākajām kļūdām attiecībās ar pusaudžiem ir tā, ka vecāki, skolotāji un citi uzskata viņus par jauniem pieaugušiem cilvēkiem. Daudzi, kam ir darīšana ar pusaudžiem, neievēro viņu bērnišķīgo nepieciešamību just mīlestību, labvēlību, gādību un zināt, ka kāds tiešām mīl viņus.
Pārāk daudz pusaudžu tagad jūt, ka būtībā nevienam nav nekādas intereses par viņiem. Tā rezultātā daļa no viņiem jūtas nepilnvērtīgi, bezcerīgi, bezpalīdzīgi, viņiem trūkst pašcieņas un pašapziņas.
Daudzi mūsdienu pusaudžus raksturo kā „apātisko paaudzi”. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzi pusaudži sevi vērtē negatīvi. Šāds priekšstats par sevi rodas, ja bērns nejūt, ka viņu patiesi mīl.
Depresija un sacelšanās pret jebkādu autoritāti ir visbīstamākais rezultāts, ko izraisa šāda apātija. Apātiski pusaudži viegli kļūst par upuri negodīgiem cilvēkiem, kas izmanto jauniešus savtīgos nolūkos. Viņi pakļaujas autoritāru grupu ietekmei, jo tās dod vieglas atbildes un nepiepildāmus solījumus. Taču apātiju mūsu pusaudžos var novērst un stimulēt veselīgu, enerģisku un radošu attieksmi. [Dr. Ross Kempbels „Kā patiesi mīlēt pusaudzi”. Rīga 1991]…