Pusaudžu periods ir no 11 - 15 gadiem un tas veido pāreju no bērnības uz jauniešu periodu. Šī perioda īpašā nozīme ir saistāma ar bērna pubertāti un sociālo attīstību, kā arī identitātes un pašvērtējuma nostiprināšanos. Šajā laikā bērnam atklājas iepriekšējos periodos izveidojušās ietekmes emocionālajā, kognitīvajā un sociālajā sfērā. Katrā ģimenē veidojas sava audzināšanas sistēma, kas nosaka vecāku un bērnu attiecības, kā arī brāļu un māsu attiecības. Vispārīgie audzināšanas modeļi:
1. uz vecāku autoritāti balstīta audzināšana,
2. varas audzināšana,
3. pieļāvīga audzināšana,
4. vienaldzīga audzināšana.
Ja audzināšana ir balstīta uz vecāku autoritāti, parasti vecāki pret saviem bērniem izturas mīļi, ar izpratni, pavada daudz laika kopā ar bērniem, bet tomēr bērnus kontrolē. Prasa ievērot noteiktas normas, noteikumus, tradīcijas. Ja audzināšana ir balstīta uz varu, stingrību un sodiem, pret bērniem parasti neizturas mīļi, ir stingri, pat nežēlīgi kontrolē viņus, neļauj izteikt savas domas. Ja audzināšana ir pieļāvīga, vecāki ir mazprasīgi, neorganizēti. Bērnus nevērtē, neapbalvo, reti un neizteiksmīgi aizrāda, nerūpējas par bērnu paškontroles attīstību. Ja audzināšana ir vienaldzīga, tad tā ir absolūta bērna dzīves un attīstības ignorēšana.
…