Pusaudžu krīze

Pusaudžu vecums tas ir pārejas vecums starp bērnību un pieaugušo. Šajā vecumā tiek sasniegta intelektuālās attīstības visaugstākā pakāpe. Sāk veidoties pasaules vispārināts redzējums, kur jau darbojas diezgan abstrakti uzvedības vērtējuma kritēriji. Pusaudzis grib atšķirties no citiem un vienlaikus grib būt kā citi. Viņš cenšas individualizēties un būt neatkarīgs, tajā pašā laikā viņš grib kļūt par vienu no kompānijas locekļiem un dažreiz ir pilnīgi atšķirīgs no tās. Veidojas jauna personības pašapziņa, ar ko saistās prasība pret citiem, pirmām kārtām pret vecākiem un citiem pieaugušajiem, uz cieņas un patstāvības tiesību atzīšanu. Pusaudži cenšas demonstrēt visiem, kā arī sev, ka viņi ar visu to, ko dara pieaugušie, pievēršot savu uzmanību ārējiem un parasti ne labākajiem pieaugušo uzvedības paraugiem. Pusaudži atkarība no savas kompānijas var veicināt sociālu vai antisociālu darbību. Parasti skolā par normu skolēnu attiecībās gandrīz visos vecumos tiek uzskatīta konfrontācija starp dzimumiem, nevis sadarbība. Ņemot vērā, ka ir sensitīvais periods attiecību veidošanai ar pretējo dzimumu, sadarbības pieredzes trūkums var ļoti negatīvi ietekmēt tālāko ģimenes dzīvi.