Pieaugušo un pusaudžu savstarpējās attiecības ietekmē atšķirības starp paaudzēm. Tas saistās ar to, ka sastopas cilvēki, kas dzimuši un auguši dažādos vēsturiskos apstākļos. Tas rada pretrunas tuvinieku attiecībās, veselu barjeru sistēmu. Šīs barjeras rodas paaudžu maiņas dēļ – to pēctecība ir izlases veidā : no paaudzes uz paaudzi tiek nododtas tikai daļa pieredzes, zināšanu, pieņēmumu, normu, vērtību, gaumes, stila ... Vēsturiskās kategorijas laika gaitā mainās, tieši tāpēc ļoti bieži rodas savstarpēja nesaprašanās.
Vecumā no 14 – 16 gadiem pusaudzis intensīvi veidojas par pieaugušu cilvēku. Viņš iegūst gan to izskatu, tos sejas vaibstus, kas paliek raksturīgi visai dzīvei, gan sev raksturīgas personības iezīmes, noteiktu vērtību orientāciju, centienus un ideālus. Tieši šajā laikā vecāki nereti jūt, ka dēls vai meita vairs nepakļaujas viņu ietekmei, nevēlas viņus uzklausīt, asi reaģē uz labi domātiem aizrādījumiem un katru brīvu brīdi tiecas no mājām prom pie draugiem.…