4.2. HOMOSEKSUALITĀTE
Homoseksualitāte – ir emocionāla vai seksuāla tieksme pret sava dzimuma cilvēkiem.
Dzimumaudzināšāna pārāk reti skar šo jautājumu, jo jautājumi par homoseksualitāti tiek pieņemti ar vēl lielāku sašutumu.
Seksuālā orientācija ir indivīda partnera izvēle seksuāliem kontaktiem un emocionālām attiecībām. Seksuālās orientācijas veidi:
heteroseksualitāte (pretējā dzimuma partnera izvēle);
homoseksualitāte (sava dzimuma partnera izvēle);
biseksualitāte (abu dzimumu partneru izvēle). Parasti izveidojas noturīga tieksme pret vienu vai otru dzimumu, lai gan daži cilvēki saglabā biseksualitāti.
Ekspertu domas dalās par iespējamiem homoseksualitātes iemesliem – tā ir iedzimtība vai iegūta audzināšanas vai sabiedrības ietekmē. Ir daudz aizspriedumu, ko vērš pret homoseksuāli orientētiem cilvēkiem, tāpēc jaunietis, kurš ir homoseksuāls, droši vien klusēs par savu orientāciju un "atklāsies" tikai drošā situācijā, kurā viņa seksualitāti pieņem – atbalsta grupās, draugu pulkā. Ja cilvēks ir homoseksuāls, tas jāpieņem tāpat kā viņa matu krāsa vai garums. Tā ir daļa no viņa personības, viņa seksualitātes. Problēmas rada citu cilvēku aizspriedumi un neiecietība.
Homofobija – noraidoša attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem un visu ar viņiem saistīto. Sabiedrībā valdošās normas un stereotipi ir tik spēcīgi, ka cilvēki domā – ir tikai viens pareizais veids, kā būt laimīgiem, un tas ir veids, kā dzīvo viņi. Bieži vien jauc jēdzienus un darbības, kas attiecas uz homoseksuālām attiecībām, sasaistot tās ar pedofiliju – uzmākāanos maziem bērniem. Normāli pieaugušie – kā heteroseksuāli, tā arī homoseksuāli orientēti – par dzimumpartneri izraugās pieaugušo. Svarīgi piebilst, ka mācīšana par homoseksualitāti nenozīmē mācīt būt homoseksuālai personai, bet savā ziņā veicina savas personiskās attieksmes noskaidrošanu, palīdz sagatavoties saskarsmei un pieņemt homoseksuāli orientētas personas. Katrā ziņā arī skolotājam nav viegli atklāti runāt par šo tematu. (…)
…
