Aplūkojot cilvēka attīstības periodus – zīdaiņa, mazbērna, pirmo skolas gadu un pusaudžu periodu, visinteresantākais man šķita pusaudžu periods, tāpēc nolēmu papētīt to dziļāk. To, kas ar mani ir jau noticis, varbūt, lai uzzinātu, kāpēc tas viss notika tieši tā. Pusaudžu vecumā tiek sasniegta intelektuālās attīstības visaugstākā pakāpe – formālās operācijas vai vārdisks, loģisks intelekts. Notiek jūtu padziļināšanās un to objektu vispārināšana. Sāk veidoties pasaules vispārināts redzējums, kur jau darbojas diezgan abstrakti uzmanības vērtējuma kritēriji. Ar to ir saistīts pusaudžu maksimālisms. Pusaudžu vecuma pārejas stāvoklis arī izskaidro daudzas šī vecuma īpatnības. Pusaudžu vecumā ir tik daudz interesanta, tik daudz īpatnību un pretrunu kā ne vienā citā vecumā pirms vai pēc tam. Ar to arī šis vecums ir tik īpašs. Iedziļinoties pusaudžu attīstības psiholoģijā ir iespējams izprast, kāpēc pusaudži ir tieši tādi, kādi viņi ir, ar savām rakstura īpašībām, kuras akcentējas tieši šajā vecumposmā. Vecumposmā, no kura mazais, neaizsargātais bērns bez lielas dzīves pieredzes saskaras ar pieaugušo problēmām, tādejādi pārveidojoties par pieaugušo
1.Pusaudžu vecumposms
Pusaudžu periods veido pāreju uz jauniešu periodu. Robežas pusaudžu periodam ir no 11-12 līdz 15 gadiem. Šī perioda īpašā nozīme ir saistāma ar bērna pubertātes attīstību, kā arī ar identitātes vai pašvērtējuma nostiprināšanos ( meklēšanu ). Šajā periodā izveidojas, parādās bērna personības pamatiezīmes un kvalitātes, kā arī atklājas visos iepriekšējos periodos izveidojušās ietekmes emocionālajā, kognitīvajā, sociālajā sfērā. Jo lielākas kļūdas ir bijušas pieļautas iepriekšējos attīstības posmos, jo tās stiprāk izpaužas pusaudžu periodā, jo “ grūtāks “ pusaudzis ir šajā periodā. Pārsvarā pusaudžiem piemīt negatīvisms, opozīcija, nepakļaušanās u.tml. Pusaudžu perioda beigās cilvēkam būtu jāatrod sava patiesā identitāte un sociālā loma, bet tas ir ideālajā variantā. …
