Purvu zinātne (telmatoloģija)

Latvijas purvu veģetācijas vispārīgs raksturojums. Zāļu, pārejas un augsto purvu veģetācija, avoksnāji. Purva augi. Retie un aizsargājamie augi un dzīvnieki, purva biotopi.

Terminoloģija

Mitru vietu apzīmēšanai lieto terminu – mitrāji. Saskaņā ar Ramsāres konvenciju, pie mitrājiem pieskaita purvus, mitrus zālājus, niedrājus vai atklātas ūdens platības, neatkarīgi no tā, vai tiem ir dabiska izcelsme vai periodiska rakstura, ar stāvošu vai tekošu ūdeni, saldūdeni vai sāļudeni.
Līdz ar to purvi ir viens no mitrāju veidiem.


Purvs ir zemes virsas nogabals, kuram raksturīga aktīva kūdras veidošanās, pastāvīgs vai periodisks mitrums un specifiska augu un dzīvnieku valsts.
Purvos notiek aktīva kūdras uzkrāšanās.
Purvi Latvijā aizņem 4,9% valsts teritorijas (Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma). Tās ir neskartās purvu platības un aizņem 316,5 tūkst ha.

Purva biotopi ir samērā viendabīga platība, kas piemērota konkrētu augu, dzīvnieku vai sēņu sugu pastāvēšanai. Purvu biotopus klasificē pēc tajos sastopamajām augu sugām un augu sabiedrībām.
No purva veģetācijas un biotopu viedokļa, par purvu var uzskatīt mitras vietas, kur notiek kūdras veidošanās un ir purva biotopiem raksturīgā augu valsts, neatkarīgi no kūdras slāņa biezuma. Arī purvos ar 5 centimetrus biezu kūdras slāni sastop purviem raksturīgās augu sugas un fitocenozes, piemēram, ar rūsgano melnceri Schoenus ferrugineus vai Devela grīsli Carex davalliana. …