Visi pašreizējie purvi ir radušies ūdenstilpnēm (galvenokārt ezeriem) aizaugot vai sauszemei pārpurvojoties. Daudzi mūsu republikas purvi sākuši veidoties jau leduslaikmeta beigu posmā, taču visumā tie ir pēcleduslaikmeta veidojums. Lielākā daļa mūsu republikas purvi ir 6 – 9 tūkstošus gadu veci, to attīstības sākumi visbiežāk saistās ar pēcleduslaikmeta boreālo vai atlantisko klimatisko periodu. Purvu veidošanās turpinās arī mūsdienās. Veģetācijas raksturs jebkurā no purva attīstības periodiem ir atkarīgs no purva pamatnē iegulošo iežu rakstura (smiltis, māls, dolomīts u. c.), kā arī no purvu barojošo ūdeņu mineralizācijas pakāpes. Šī ciešā sakarība starp purva ūdeņu minerālvielu daudzumu un augu segu novērojama arī mūsu purvu attīstības stadijās. Atsevišķas augu un dzīvnieku sugas, ieskaitot pēc ledus laikmeta reliktus, atrodamas tikai mitrājos.
Šķīstot dažādas enciklopēdijas, var atrast ļoti dažādus datus par to, cik lielu daļu no Latvijas teritorijas klāj purvi. Šie skaitļi ir no 4 % līdz 11 %. Jādomā, ka liela daļa šo datu ir veci un vairākus gadu desmitus tiek pārrakstīti no vienas grāmatas uz citu. Atšķiras arī uzskati par to, ko pieskaitīt pie purva. Dažu statistiku datos pie purviem tiek pieskaitītas arī nosusinātās teritorijas – tādēļ, ka tur vēl aizvien ir kūdra.
Kopējā uzskaitītā mitrāju platība Latvijā aizņem 10 daļu no teritorijas. 70% mitrāju teritorijas ir gandrīz cilvēka neskartas. Pārējie ir tādi, kuros ir notikusi rakšana kūdras ieguvei vai arī ir izrakti grāvji meža nosusināšanai.
Astoņdesmitajos gados purvus apdraudēja intensīva kūdras ieguve. Deviņdesmitajos gados tā ir pakāpeniski samazinājusies sešas reizes, tomēr saskaņā ar Valsts enerģētikas programmu kūdras izmantošana turpmāk tika palielināta. Neskarto purvu platība nākotnē būs atkarīga no kūdras ieguves apjomiem. Kopumā iekšzemes mitrājus var apdraudēt nosusināšana lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām. Kā arī no ugunsgrēkiem un cilvēka uzturēšanas.
Purvu aizsardzībai tiek izveidoti dažādi plāni un projekti, tādi kā „Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” un Purvu diena un fotoizstāde „Iepazīsti Latvijas purvus!” u.c..
…
