Augstie purvi veidojas no zemajiem [zāļu] un pārejas purviem. Kūdras slānis ir tik biezs, ka nespēj saņemt tik daudz kā zemie purvi. Zāļu purvā ir bagātīgi barošanās apstākļi, bet lielā mitruma dēļ augu atlieku sadalīšanās ir lēna un tādēļ uzkrājas kūdra.
Tādejādi kūdra krājas, slānis paliek arvien biezāks un augi, kas uz tā aug, pamazām paceļas aizvien augstāk. Lielais daudzums kūdras neļauj tikt gruntsūdeņiem kūdrai cauri līdz augiem. Vienlaicīgi samazinās arī virszemes noteces ūdeņu piekļūšana purvam, jo kūdras slānis ir aizpildījis visu ieplaku un pat pacēlies virs tās.
Bieži vien augstais purvs un tā augi barojas tikai no lietus ūdeņiem. Mitruma dēļ sfagni paceļas virs purva līmeņa, dažviet ir arī augstāki par purva apkārtni. Purva centra daļa paceļas straujāk, jo sfagni te saņem visu nokrišņu ūdeni, bet gar purva malām ūdens straujāk aiztek prom. Dažreiz sūnu purvs atgādina kupolu. …
