Publisko tiesību objekti, priekšmets un struktūra

Tiesības ir normu kopums, kuru nosaka kompetentas valsts iestādes un kas ir paredzētas, lai regulētu attiecības starp indivīdiem vai to grupām kādas noteiktas politiskas sabiedrības ietvaros. Ir divi galvenie veidi sociālajām attiecībām starp indivīdiem vai starp to grupām. Lai sabiedrība varētu pastāvēt, ir nepieciešams, lai sabiedrība kā tāda vadītu pār tās sastāvdaļu – indivīdu. Tomēr sabiedrības vadīšana nevar būt, neierobežota, indivīdam jāklausa valstij tikai tik tālu, lai valsts varētu pastāvēt un attīstīties kā sabiedrības organizācija. Tādejādi pavisam organiski veidojas tāda tiesību daļa kā privātās tiesības, proti, tā tiesību sfēra, kā arī tāpat veidojas otra tiesību daļa, kur atsevišķa persona figurē kā sociālā organisma sastāvdaļa – publiskās tiesības. Dalījums privātajās un publiskajās tiesībās skar tādas svarīgas cilvēka kā personas brīvības un tās ierobežošanas attiecības, arī personiskās dzīves neaizskaramību. Abu tik atšķirīgo principu atšķiršana un to ievērošana nodrošina publiskās varas funkcionēšanu atbilstoši tiesiskas demokrātiskas valsts prasībām, kā arī indivīdu maksimālas brīvības nodrošināšanu privāttiesiskajās attiecībās.
Publiskās tiesības regulē attiecības starp personu un valsti, nosaka publiskos pienākumus un tiesības, valsts iekšējo uzvedību, kā arī dod garantiju indivīdam, ka viņš tiks pasargāts no neattaisnotas valsts iejaukšanās viņa brīvībā. Tādēļ referātā tiks apskatīta publisko tiesību būtību – to priekšmets un objekti, kā arī izpētīts publisko tiesību sastāvs, lai no pamatiem izprastu to būtību un saturu.…