Publisko tiesību līgumi un to veidi

Kā jau minēju, vispārīgos jautājumus par līdzdarbības līguma slēgšana tiek reglamentēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, tomēr papildus tam 2014. gadā stājās spēkā MK noteikumi Nr. 317 par “Kārtību, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu” Šie noteikumi sniedz jau detalizētu regulējumu par to kā publiskās personas var slēgt līdzdarbības līgumus un finansēt šo līgumu izpildi. Pateicoties šim regulējumam tiek nodrošināta ne tikai godīga konkurence, bet arī atklātumu.
Kā piemēru līdzdarbības līgumam, varētu minēt, kad Valsts vides dienests slēdz līdzdarbības līgumu ar biedrību “Latvijas Makšķernieku asociāciju” par sabiedrisko vides inspektoru kvalifikācijas celšanu zvejas kontroles jomā. Šajā gadījumā iestāde nav spējīga ar saviem resursiem nodrošināt šo pienākumu veikšanu, kā to nosaka MK noteikumi, tāpēc šī funkcija tiek nodota privātpersonai.
Kā jau minēju iepriekš, tad starp deleģēšanas un līdzdarbības līgumiem nav daudz principiālu atšķirību un pēc būtības tie ir diezgan līdzīgi satura ziņā. Arī līdzdalības līgumu slēdzot, publiskā persona saglabā atbildību par attiecīgā uzdevuma veikšanu, tāpēc šajā gadījumā tiek saglabātas funkcionālās padotības attiecības. Tāpat attiecībā uz abu šo līgumu veidu slēgšanu un attiecību veidošanu nav vērojamas būtiskas atšķirības, kas nevarētu tikt atrunātas jau līguma noteikumos, galvenā atšķirība ir, ka līdzdarbības līgumi nedod tiesības sagatavot vai pieņemt pārvaldes lēmumus un fakts, ka kārtību kādā slēdzami līdzdarbības līgumi, nosaka Ministru kabinets.
…