Mana referāta temata izvēle ir pamatojama ar manu personīgo interesi. Tiesību iedalījums publiskajās un privātajās tiesībās ir klasisks visu tiesību iedalījums – tātad visu tiesību pamatu pamats, ar kuru apgūšanu, manuprāt, būtu jāsāk turpmākā iedziļināšanās tālākā tiesību izpētē.
Manuprāt, ir svarīgi izprast publisko un privāto tiesību jēdzienus, to attīstību, uzdevumus, atšķirības un principus.
Lai rastos vispārējs priekšstats par šo tematu, lai iegūtu zināšanas, balstoties uz kurām, būtu iespējams veidot patstāvīgus spiedumus un secinājumus, esmu iepazinusies ar vairāku tiesību teorētiķu domām un atziņām šajā jautājumā.
Vislielākais posms tiesību teorijas un prakses attīstībā bija romiešu tiesības. Romas juristi pamatoja un realizēja idejas, kas vēl mūsdienās atrodas sabiedrisko attiecību tiesiskās regulēšanas pamatā. Viņi pirmie pamatoja tiesību iedalījumu publiskās un privātās tiesībās. Ievērojamais romiešu jurists Ulpiāns
( III. gs. p.m.ē. ) formulēja publisko un privāto tiesību būtību un atšķirību. Pēc viņa uzskata, publiskās tiesības ir tās, kas attiecas uz Romas valsts lietām, privātās tiesības – uz atsevišķu personu interesēm ( Publicum ius est quod ad statum rei Romani spectant, privatum quod ad singulorum utile pertinet leges ). Vēsturnieks Tits Līvijs saka, ka XII tabulu likumi bijuši visu publisko un privāto tiesību avots – fons omnis publici pritique iuris. 1
Pasaules valstu nacionālās tiesību sistēmas tiek grupētas septiņos tiesību lokos un katram no šiem lokiem ir raksturīgs savs tiesību klasificējošais iedalījums. Tiesību klasifikācijas uzdevums ir palīdzēt juristam atklāt principus, uz kuriem balstās atsevišķas tiesību nozares, lai varētu tos izmantot tiesību interpretācijā. 2
Eiropas kontinentālajā tiesību lokā vispārpieņemta klasifikācija, kas atkal tiek lietota arī Latvijas tiesību jaunradē un praksē, tiesības iedala divās lielās grupās : publiskajās ( jus publicum ) un privātajās ( jus privatum ). 3
Tiesību dalījums balstās uz pamatideju, ka cilvēks uzstājas tiesiskā dzīvē nevien kā privātpersona, kā atsevišķs indivīds ar savām atsevišķām prasībām un interesēm, bet arī kā sabiedrības loceklis.…