Mūsdienās ētika publiskajā pārvaldē ir ļoti nozīmīgs faktors, jo, pēc manām domām, attieksme ar kādu tu pildi savu darbu ir svarīga gan no paša izpildītāja puses, gan no saņēmēja puses, tas ir, cilvēka,kurš saņem šo pakalpojumu. Latvijā izpratne par to, kādai tieši būtu jābūt ierēdņa ētikai, vēl nav noformējusies un izveidojusies, protams, ir pieņemti attiecīgi likumi, normas un noteikumi, bet runa šeit nav par normatīvās bāzes un likumdošanas sakārtošanu, bet par pašu cilvēku domāšanu, šajā gadījumā tie ir ierēdņi, kuri attaisno reālo situāciju, sākot ar ministrijās strādājošajiem un beidzot ar Valsts Specializētajā dienestā strādājošajiem (ieņēmumu dienests, muita, policija unc.), kuru pienākums būtu pildīt savos darba līgumos atrunātos noteikumos, kuros ir arī iekļauta tāda lieta kā savu pienākumu pildīšana, neiesaistot tajos savas intereses, ar tām es domāju savtīgumu, mantkārību, arī neiecietību pret saviem darba kolēģiem, kuri galu galā arī bieži vien cieš no kāda sava kolēģa interesēm, līdz ar to varam secināt, ka kādas organizācijas vai iestādes nepilnīga funkcionēšana vai nepietiekama darba rezultātu uzrādīšana var ietekmēt šīs iestādes vai organizācijas reitingu sabiedrībā, savukārt tas arī ietekmē šīs organizācijas vai iestādes finansēšanu no augstākajiem varas orgāniem (Ministru kabinets, Saeima, Ministrijas).
Atgriežoties pie domāšanas veida valsts pārvaldē, ar to es domāju Padomju laiku neatgriezenisko ietekmi ne tikai uz pašu valsts pārvaldi, bet uz pašu sabiedrību kopumā, kura ir dzīvojusi tajos laikos, kad kāds īpašums bija visas sabiedrības īpašums un pakalpojumi bija vai nu par salīdzinoši zemām cenām vai bija bez maksas. Protams, ka daudzējādā ziņā visas šīs ētikas (arī interešu konfliktu, korupcijas) problēmas ir saistītas ar ekonomisko situāciju Latvijā, kura nebūt nav spīdoša salīdzinot ar pārējām ES dalībvalstīm, tādām kā Vācija, Lielbritānija, Francija unc., kuras dzīvo demokrātiskā vidē jau salīdzinoši ilgu laiku, taču, izanalizējot situāciju šajās valstīs, pārsvarā no mēdiju piedāvātās informācijas puses, varu secināt, ka arī viņiem eksistē šādas pašas problēmas, tādēļ ilgstoša demokrātijas attīstība nevar dot pilnīgi visas atbildes uz šiem jautājumiem un protams to atrisinājumu.…
