Iedzīvotājiem, kuri bija reģistrējušies Iedzīvotāju reģistrā, bija tiesības pilsonību iegūt naturalizācijas ceļā. Pilsonību sākumā neieguva arī tie aptuveni 40 000 Krievijas latviešu, kas bija pārcēlušies uz Latviju pēc 1940.gada. šis lēmums aizvainoja daudzus citu tautu pārstāvjus, kuri bija atbalstījuši Latvijas neatkarību. 1991.gada 15.oktobrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem”, kas iezīmēja divkopienu sabiedrības veidošanās perspektīva Latvijā. Pilsonību ieguvušo vidū aptuveni 78% bija latvieši, kā arī neatkarīgi no tautības un latviešu valodas zināšanām tie nelatvieši, kuri paši vai viņu priekšteči līdz 1940.gadam bija Latvijas pilsoņi.
„1994.gadā Saeima pieņēma 'Pilsonības likumu'. Naturalizēšanās sākās 1995.gada 1.februārī. to realizēja Naturalizācijas pārvalde. Ar īpašu 1995.gada 28.aprīlī pieņemto likumu bijušās PSRS pilsoņi, kam nebija citu valstu pilsonības, tika atzīti par pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. 1998.gadā tika pieņemta jauna Pilsonības likuma redakcija, kas deva iespēju naturalizēties visiem, kuri to vēlējās. Lai izveidotu demokrātiski saliedētu pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz kopīgām vērtībām, 2001.gadā tika apstiprināta valsts programma Sabiedrības integrācijai Latvijā. Integrācijas politika mērķis ir veicināt saliedētas sabiedrības veidošanos un sekmēt kopējas vērtību sistēmas rašanos un nostiprināšanos sabiedrībā.” Jaunievēlētā Saeima ievēlēja Valsts prezidentu un izveidoja ministru kabinetu. 1994.gadā Saeima pieņēma 'Pilsonības likumu'. Naturalizēšanās sākās 1995.gada 1.februārī. to realizēja Naturalizācijas pārvalde.
…