Nepilnvērtība ir cieši saistīta ar mazvērtības izjūtu, kuras stiprums pēc A.Ādlera ieskatiem nosaka tās pārvarēšanas intensitāti. Mazvērtības izjūtas attiecas ne tikai uz cilvēka ķermenisko dzīvi, bet arī uz sociālo sfēru. Mazvērtības izjūtu var radīt ģimenes attiecības, audzināšana un dzimumattiecības. Pārvarot savu nepilnvērtību, cilvēkam jāatrod, jāiegūst, jāizzina savas dzīves stils, jāizveido sevi virzībā uz pilnību. Mazvērtības izjūtas intensitātes pastiprināšanās var būt saistīta ar audzināšanā pieļautām kļūdām, t.i., ar to, ka cilvēkā nav ieaudzinātas iemaņas un ka indivīds nav iedrošināts pārvarēt pārdzīvojumus, trūkumus un grūtības.
A.Ādlers uzsver, ka ikvienu indivīdu raksturo tendence pārvarēt radušos vai pastāvošos trūkumus un nepilnības, ka tā izpaužas kā tiekšanās pēc pilnības, pabeigtības, pārākuma vai varas. „Dzīves stils” pēc A.Ādlera domām nekad pa lielākai daļai nemainās. Dzīves stils veidojas agrā bērnībā un parasti 4-5 gadu vecumā ir jau izveidojies, tāpēc īpaša nozīme individuālpsiholoģijā tiek atvēlēta pirmajām bērnības atmiņām. Turklāt, dzīves stils funkcionē neapzināti un visskaidrāk izpaužas sapņos, kuru izpratnē A.Ādlers gandrīz pilnīgi noliedz Z.Freida izstrādes, jo sapnis, viņaprāt, ir sagatavošanās izvēlētā mērķa sasniegšanai, noskaņošanās uz šo darbību.
GRŪTI AUDZINĀMI BĒRNI
Individuālpsiholoģija ir lietojama grūti audzināmu, novārtā atstātu bērnu un nervozu personu ārstēšanā un dziedināšanā.
Audzināšana mājās vai skolā ir mēģinājums attīstīt un izveidot indivīda personiskās īpašības. Audzināšanas galvenais princips – tai jābūt saskaņotai ar indivīdu vēlākās dzīves uzdevumiem, visas tautas ideāliem, pretējā gadījumā, vēlāk dzīvē indivīdiem stipri būs jācieš, jo tie nebūs piemēroti sabiedrības locekļi.
No psiholoģiskā viedokļa galvenais audzināšanas mērķis ir kopības jūtu izkopšana. Skola var veidot bērna kopības jūtas vieglāk nekā ģimene, jo skola bērnus nelutina un vispār ieņem neitrālu stāvokli.…
