Savā referātā es apskatīšu psiholoģisko konfliktu tipus, konkrēti pievēršoties iekšējiem (indivīda iekšienē esošs), savstarpējiem (kas norisinās starp indivīdiem atšķirīgu interešu un mērķu dēļ) un grupu (vienas grupas ietvaros vai starp vairākām grupām) konfliktiem. Konfliktus es apskatīšu no psiholoģijas perspektīvas, nepievēršoties, piemēram, šķiru konfliktiem, konfliktiem starp rasēm u.tml., bet, apkopojot to cēloņus, apskatīšu visus universāli. Mans mērķis ir klasificēt konfliktus, īsumā – referāta ietvaros apkopot informāciju par katru no veidiem, sīkāk tipoloģizējot arī konfliktu iekšējos veidus.
Savukārt intrapsiholoģiskos, interpsiholoģiskos un grupu konfliktus var iedalīt katru atsevišķi (Breslava 1999; 72.lpp.): situatīvajos (piemēram, sabiedriskajā transportā vai veikalā) un ārpussituatīvajos (piemēram, konflikti ar kaimiņiem, kas mums nepatīk). Atkarībā no sadursmes pamata konflikti var būt destruktīvi (par kuru iemeslu kalpo savstarpējas antipātijas) un konstruktīvi (gadījums, ja pamatā ir pieeju pretrunīgums un tiek atrasts risinājums, kad nereti notiek abu pušu tuvināšanās un attiecību nostiprināšanās).
Ar konfliktiem (lat. conflictus – sadursme) visdažādāko iemeslu dēļ mēs varam sastapties katru dienu – mājās, sabiedriskajā transportā, darbā, mācību iestādē vai televīzijas pārraidē. Tāpēc konfliktus var uzskatīt par dabisku, pat neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Tomēr tas nepadara vieglāku konfliktu bieži nepatīkamo raksturu un negatīvo ietekmi uz indivīda psiholoģisko stāvokli. Protams, ne visi konflikti un to sekas ir negatīvas un arī to apskatīšu ievada nodaļā.…