Psiholoģiskie procesi grupā

Vispārpieņemtas grupas definīcijas nav. Vienu no vispārīgākajām grupas definīcijām sniedz Šarona Brēma (1998.): „ sociālā grupa ir indivīdu kopums, uz kuru var attiecināt vismaz vienu no šiem raksturojumiem:
šie indivīdi noteiktā laika periodā atrodas mijiedarbībā;
viņiem ir kopēja piederība kādai sociālajai kategorijai (dzimumam, tautībai u.tml.);
viņiem ir kopējs līderis, identitāte vai mērķi”1

Eltona Meijo (1933.) vadītie pētījumi parādīja sociālo grupu dalījumu pēc attiecību rakstura tajās. Šajā pētījumā Meijo noskaidroja, ka ir formālās un neformālās grupas.
Formālās grupas ir cilvēku kopums, kurās katram grupas loceklim ir oficiāli fiksēts statuss, oficiāli atzīta vadība, dokumentos fiksēti grupas dalībnieku pienākumi. Šādas formālas grupas ir organizācijas vai to atsevišķas struktūrvienības.
Neformālajās grupās nav formālu pienākumu un oficiāli fiksētu uzvedības normu. Katram neformālās grupas dalībniekam ir sava sociālā loma grupā un viņš vadās pēc grupā pieņemtajām nerakstītajām normām.
Meijo pētījumi parādīja, ka darba efektivitāti lielā mērā var ietekmēt neformālās grupas, kuras pastāv paralēli formālajai organizācijas struktūrai.
Katram grupas dalībniekam gan formālajā, gan neformālajā grupā ir sava pozīcija, kuru nosaka viņa personība, dzīves pieredze, zināšanas, iemaņas u.tml. Tā kā katrā grupā ir arī sava attiecību hierarhija, pozīcija šajā hierarhijā ir dalībnieka statuss grupā.
Formālajās grupās šis statuss ir oficiāli noteikts – tas ir ieņemamais amats. Neformālajās grupās statuss veidojas spontāni pēc grupas iekšējiem kritērijiem un ne vienmēr formālais statuss atbilst statusam neformālajā grupā. …