IEVADS
Savstarpējām attiecībām mūsu dzīvē ir liela nozīme, jo ar nepieciešamību komunicēties ir jāsastopas ikvienā dzīves situācijā. Mēs esam saistīti ar citiem cilvēkiem un atkarīgi no viņiem, tāpat kā viņi no mums. Prasme komunicēties lielā mērā nosaka mūsu panākumus vajadzību apmierināšanā. Veidojot kontaktus ar citiem cilvēkiem, ikviens no mums rīkojas un domā savdabīgi, tāpēc ļoti svarīgi ir partneru savstarpējā sapratne. Tomēr ne vienmēr komunikācijas process izdodas veiksmīgi, jo rodas šķēršļi, t.i. psiholoģiskas barjeras, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri.
Studiju darba mērķi:
• sīkāk iepazīties ar komunikācijas procesa šķēršļiem, t.i., psiholoģiskām barjerām;
• papildināt zināšanas par psiholoģiskām barjerām, kā arī par efektīvas komunikācijas realizēšanas priekšnoteikumiem.
Studiju darba uzdevumi:
• apskatīt komunikācijas jēdzienu;
• apskatīt psiholoģisko barjeru veidus, tos sagrupējot;
• veikt ieskatu veiksmīga komunikācijas procesa realizēšanā.
Darbs sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā tikai apskatīts komunikācijas jēdziens. Otrajā nodaļā tika apskatīti psiholoģisko barjeru veidi, kuri tika sadalīti trīs grupās: psiholoģiskās barjeras, kas izriet no partneru individuāli tipoloģiskajām īpatnībām, kas izriet no uztveres un izpratnes nostādņu atšķirībām un psiholoģiskās barjeras vadītāja komunikācijā ar darbiniekiem. Trešajā nodaļā tika doti daži ieteikumi veiksmīga komunikācijas procesa realizēšanai.
Darbā tikai izmantotas šāds pētījuma metodes:
• salīdzināšana (pieejamā informācija tika salīdzināta, tika izdibinātas būtiskākās īpašības un pazīmes);
• analoģija (tika izdarīti loģiski secinājumi);
• analīze (pētāmais priekšmets – “psiholoģiskās barjeras komunikācijā” tika sadalīts vairākos etapos, lai to varētu vieglāk apskatīt).
Šajā studiju darbā tiks uzzināts un atspoguļots svarīgākais, kas saistīts ar šo tēmu – “psiholoģiskās barjeras komunikācijā”.
KOMUNIKĀCIJAS JĒDZIENS
Cilvēku savstarpējām attiecībām ir liela nozīme mūsu dzīvē. Pamatmehānisms, uz kura pamata realizējas šīs attiecības ir saskarsme, kurai ir noteicoša loma, jo personības attīstība un socializācija bez tās nav iespējama.
“Saskarsme ir kontaktu nodibināšanas, uzturēšanas un attīstības process, ko rada vajadzība mijiedarboties. Psiholoģi uzskata, ka cilvēks jau piedzimis ar saskarsmes spēju, taču šī spēja, tāpat kā mākslinieka dotības, ir jāattīsta un jāpilnveido visu mūžu. Saskarsme nav raksturīga vienīgi cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem.”1 Vācu filozofs Karls Jasperss piedāvā savu saskarsmes definīciju. No K.Jaspersa viedokļa “saskarsme ir cilvēka esamības īstenais un vienīgais veids, ar to domājot, ka visa cilvēka dzīve – gan lietišķā, profesionālā, gan privātā – notiek nepārtrauktā saskarsmes procesā.”2
…
