Psiholoģiskās analīzes paņēmieni kalpo varoņa rakstura un psiholoģijas atklāsmei. Tie ir paņēmieni, kas rakstniekam dod iespēju atklāt varoņa dvēseles stāvokli, garīgo pasauli, daudzveidīgo jūtu gammu. Ar psiholoģiskās analīzes paņēmieniem rakstnieks rāda, kā mainās cilvēku prāti apkārtējo apstākļu ietekmē, kā attīstās jūtas.
Psiholoģiskās analīzes paņēmienus varam saskatīt jau Apsīša Jēkaba stāstos “Bagāti radi” un “Pie pagasta tiesas”, gan arī daudzo tipu atveidojumā brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki”. Tie galvenokārt ir portreta un ārējo fizisko darbību apraksti, valodas individualizācija.
Turpretī Augusts Saulietis un Andrievs Niedra jau apzināti psiholoģiskās analīzes paņēmienus izmanto varoņu psiholoģijas un rakstura izgaismošanai. A. Saulieša darbos “Kalējs Indriķis”, “Purvā”, “Aiz sniega un tumsas” u.c. tēlotā vide, telpa cieši sasaucas ar varoņa garīgo dzīvi. Purvs, meža nomale, bezsaules mala atspoguļo A.Saulieša varoņu būtību – vienpatņi, apkārtējo cilvēku nesaprasti, nepieņemti, noraidīti. Cilvēki, kas bieži nonāk konfliktā ar apkārtējo pasauli, ļaunumu, mantkārību, kas tajā valda, cilvēku divkosību un aprobežotību. Tie ir cilvēki, kas cenšas izrauties no šī purva citā realitātē, garīgā telpā, bet līdz ar to kļūst salauzti, morāli pagrimuši. Tāpat viņa darbos dominē vienmuļīgi pelēcīgie gadalaiki - rudens, ziema, kas sasaucas ar varoņa drūmo, nomākto dvēseles stāvokli.…