Psiholoģijas vēstures aspekti un virzieni psiholoģijā

Humānistiskais – fokusā cilvēka pieredze un potenciāls. Uzmanības centrā tiek likta cilvēka izturēšanās un domas radošais gars. Tā pamatā ir cilvēka unikalitāte un neatkārtojamība. Ārējai videi un ietekmei uz cilvēka uzvedību ir maza nozīme. Cilvēks pats nosaka savu likteni ar brīvas gribas piepūli. Personīgo attīstību nosaka mērķis, nolūks un intuīcija, nevis apkārējā vide un bioloģija (Borns, Ruso, 2000). Šīs kustības aktīvisti bija Ā. Maslovs un E. Satičs.
Sociālais un kultūras – fokusā dažādu kultūru izturēšanās un domāšanas atšķirības. Pēta izturēšanās veidu un kognitīvās līdzības un atšķirības cilvēkiem ar dažādu etnisko, sociālo un kultūras piederību (Borns, Ruso, 2000). Pieņem, ka, ja ir zināms kādā kultūrā kāds cilvēks audzis, ir iespējams paredzēt tā cilvēka izturēšanās aspektus.
2.2 Novirzienu nostāja psiholoģijas pamatjautājumos un to analīzes līmeņi
Novērojams, ka dažādu novirzienu nostāja psiholoģijas pamatjautājumos pieder vairāk vienai vai otrai polaritātei vai dažos gadījumos kaut kur pa vidu. Pamatjautājumi ir, piemēram, daba vai audzināšana, noteiktība vai brīva izvēle, ķermenis vai prāts.
Var novērot arī zoom out – zoom in pieeju. Piemēram, geštaltpsiholoģija ir vairāk zoom out, jo pamatā apskata veselumu, savukārt strukturālismam ir vairāk zoom in pieeja, jo tiem apskatīti pamatelementi.
…