Psiholoģija ir zinātne par psihes attīstības un funkcionēšanas likumsakarībām, par cilvēka un dzīvnieka uzvedību. Tā pēta iedzimtības, organisma fiziskā stāvokļa un apkārtējās vides ietekmi uz psihi. [4; 9]
Pavisam ir 45 – 55 psiholoģijas nozares. Pastāv vairākas nozaru klasifikācijas sistēmas. Tas ir saistīts ar vairākiem iemesliem. Līdz 1987. gadam Eiropas Austrumu bloka valstis attīstījās diezgan izolēti no citām pasaules daļām. Šis apstāklis īpaši ietekmēja sociālās zinātnes, jo tās bija vairāk pakļautas ideoloģiskai kontrolei. Atcerēsimies, kā ģeogrāfijas stundās mācījāmies, ka pasaulē ir tādi dabas nostūri, kur ir diezgan savdabīga flora un fauna. Piemēram, ķenguri dzīvo tikai Austrālijā. Tā iemesls ir šī kontinenta agrīnā atdalīšanās no pārējās sauszemes daļas. Līdzīgi ir arī zinātnē. Kad vieniem pētniekiem nav iespējams cieši kontaktēties ar citiem un savstarpēji ietekmēties, var izveidoties situācija, kad vienu un to pašu problēmu zinātnieki risina ar atšķirīgu pieeju un ieviestos terminus sistematizē, vadoties no savu atklājumu loģikas. Zinātnē, tāpat kā dabā, to drīzāk var vērtēt kā pozitīvu faktu, kaut gan zināmas problēmas rodas, ja mēs sākam nopietni studēt psiholoģiju un vēlamies saprast, no kādas teorijas viedokļa lai skatās un kādu parādību. [4; 244] Psiholoģijas nozares klasificē pēc šādiem principiem: konkrētās darbības princips, attīstības princips, cilvēka un sabiedrības savstarpējo attiecību princips. [1; 72] Katrai nozarei ir savs pētījumu priekšmets, tā pēta kādu citu psihes aspektu. Nozaru attīstības rezultātā, paplašinoties gan to teorētisko pētījumu laukam, gan šo zināšanu praktiskai izmantošanai, tās pamazām sāk savstarpēji pārklāties, t.i., viens un tas pats jautājums var tikt aplūkots vairāku nozaru ietvaros. Turpinās arī jaunu nozaru rašanās process. [4; 244]
Gandrīz visās psiholoģijas nozarēs (izņemot vispārējo un eksperimentālo psiholoģiju) līdztekus teorētiskiem pētījumiem attīstās šo zināšanu izmantošana praksē.
…
