Svarīgi zināt, ka psihe nav šķirama no smadzeņu darbības. Eksistē cēloņi, kas valda starp psihiskajām parādībām un ārējām iedarbībām. Psihe tiek aplūkota kā ierosas un aiztures fizioloģisko procesu norises rezultāts smadzeņu garozā. Psihe vērtēta kā ārējo kustību un izturēšanās regulators.
Smadzeņu refleksi sastāv no trim posmiem. Pirmais-ārējo iedarbību radītā ierosa sajūtu orgānos.
Otrais-centrālo posmu veido ierosas un aiztures procesi, kas noris smadzenēs. Uz to pamata rodas psihiskās (sajūtas, priekšstati, jūtas, u.tt.).
Trešais-cilvēka ārējās kustības un darbības.
Visi šie posmi ir savstarpēji saistīti
Tieši tāpēc, ka psihe ir smadzeņu darbība, kas atspoguļo apkārtējo īpatnību, to raksturo ne tikai tai piemītošie fizioloģiskie mehānismu, bet arī noteikts saturs-tas, ko tieši atspoguļo cilvēks apkārtējā pasaulē.
Psihe ir tāds objektīvās īstenības atspoguļojums, kurā katru ārējo iedarbību vienmēr pastiprina, it kā lauž agrāk izveidojušās psihes īpatnības, tieši attiecīgajā brīdī izveidojas konkrēta cilvēka psihiskais stāvoklis.
Psihe ir objektīvās pasaules subjektīvs atspoguļojums.
Varētu teikt, ka psiholoģijas priekšmets ir psihe.
Psiholoģija ir zinātne par psihes kā tādas un cilvēka apziņas kā konkrētas vēsturiskas personības rašanās, attīstības un izpausmes likumsakarībām.
Psiholoģijas atziņas raksturo nesaskaņa starp to sadzīvisko un zinātnisko jēgu.
Teorētiķi apgalvo, ka psiholoģijas terminu un jēdzienu robežas nav novilktas, dažādi cilvēki dažkārt vienos un tajos pašos terminos un jēdzienos ietver ļoti atšķirīgu saturu sadzīvē, taču ne zinātniskās nozares.
Un šo parādību bieži iemanto paši psihologi. Viņi nevadās no zinātniskajiem terminiem un robežām, bet no sava viedokļa, kas būtībā rada psiholoģijas kā zinātnes izkropļojumu. Psiholoģija ir sazarotas zinātnes disciplīnu sistēma un to nevar piemērot visiem gadījumiem vienādi.
Psiholoģijas nozares:
Vispārīgā psiholoģija, vecumposmu psiholoģija, pedagoģiskā psiholoģija, darba psiholoģija, inženierpsiholoģija, kosmiskā psiholoģija, kara psiholoģija, sporta psiholoģija, mākslas psiholoģija, sociālā psiholoģija, juridiskā psiholoģija, medicīnas psiholoģija, patopsiholoģija, salīdzinošā psiholoģija.
Psiholoģija kā zinātne pētī un skaidro dažādās psihes parādības un atsedz to būtību, un konstatē noteiktas likumsakarības, kas ļautu noskaidrot parādību procesus un cēloņus un prognozēt to izpausmes nākotnē. Psiholoģijas atziņas raksturo nesaskaņa starp to sadzīvisko un zinātnisko jēgu.…
