1.PSIHOANALĪTISKAIS VIRZIENS PSIHOTERAPIJĀ.
Psihoanalītiskais virziens psihoterapijā bija un paliek kā viens no atzītākajiem virzieniem. Klasiskās psihoanalīzes pamatlicējs ir Zigmunds Freids (1856 – 1939). Zigmunds Freids, bez šaubām pamatīgi ietekmē psiholoģiju un psihiatriju, var teikt ka viņš atklāja jaunu laikmetu šajās zinātnēs un ievērojami iespaidoja visu rietumu kultūru.
Pamatidejas. Z. Freids bija secīgs determinists. Viņš uzskatīja, ka viss dvēseļu dzīvē ir savs iemesls, katrs dvēseļu notikums tiek izraisīts ar apzinātu vai neapzinātu vēlēšanos un tiek noteikts ar iepriekšējiem dzīves noteikumiem. Galvenais Freida ieguldījums ir tas, ka tieši viņš pirmais parādīja, ka psihiskās slimības savā pamatā satur psiholoģiskos iemeslus un ārstēt tās var un ir nepieciešams nevis ar ietekmi uz smadzenēm, bet tikai un vienīgi ar psiholoģiskās ietekmēšanas palīdzību. Līdz ar to viņš izveidoja psihoterapiju. Z. Freids pirmais minēja jēdzienu bezapziņa un izveidoja metodes darbam ar neapzināmajiem motīviem (psihoanalīze).
Z. Freids atšķīra trīs psihiskās sfēras apziņa, pirmsapziņa un bezapziņa (topogrāfiskais modelis).
Apziņa – sastāv no izjūtām, domām un pārdzīvojumiem, kurus cilvēks izprot dotajā laika brīdī. Šis saturs ir viegli kontrolējams un pakļaujas loģikas likumiem.…