Uz šo jautājumu profesors Viesturs Reņģe sniedz šādu atbildi savā grāmatā- Personības psiholoģiskās teorijas-: „ Personības teoriju daudzveidība ir izskaidrojama ar to, ka šo teoriju autori saistībā ar sava rakstura īpatnībām, pieredzi sniedz dažādas atbildes uz jautājumu, kas ir cilvēks. Atkarībā no šī pamatpieņēmuma rodas dažādi priekšstati par personību, par tās virzošiem spēkiem un struktūru.”
Ja rodas dažādi priekšstati par personību dažādu teoriju ietvaros, tad arī personības psihisko traucējumu iemesli būs dažādi attiecīgos teorijas skatījumos.
Humānistiskās teorijas
Humānistiskā psiholoģija radās kā pretreakcija uz diviem Amerikā valdošiem virzieniem: psihoanalīzi un biheiviorismu. Humānistiskos psihologos neapmierināja psihoanalīzē tas, ka personība tiek aprakstīta klīniskās kategorijās, savukārt- biheiviorismā tas, ka tā tiek balstīta tikai uz novērojamo uzvedību, pieļaujot cilvēka uzvedības veidošanos, neatkarīgi no paša cilvēka gribas un izvēles.. Abrahams Maslovs- humānistiskās psiholoģijas pamatlicējs- un Karls Rodžerss- A. Maslova kolēģis un līdzgaitnieks- šo teoriju veidoja kopīgi.
Fenomenoloģiskā teorija.
Rodžers izveido un attīsta ideju par „es” koncepciju- personības pamatu un uz personību centrēto psihoterapiju. Rodžers lielu vērību pievērš cilvēka pašvērtējumam un uzskata, ka cilvēks var īstenot savus dzīves mērķus un savu pašrealizēšanos tikai tad, ja viņam ir pozitīva attieksme pret sevi. Visas cilvēka problēmas rodas galvenokārt no nepareiza pašvērtējuma.
Cilvēki paši rada iekšēju, subjektīvu, nepareizu priekšstatu par sevi, veidojot kļūdainu „es” koncepciju, kā rezultātā cilvēks paliek savu aizspriedumu varā. Viņš var pārspīlēt savus trūkumus un piedēt tādus, kas viņam nemaz nav, kas aizkavē cilvēka izaugsmi. Pieredze, kas neatbilst Es-koncepcijai tiek noliegta vai sagrozīta. Jo lielāka ir neatbilstība, kuru cilvēks pats neapzinās, jo lielāka ir ievainojamība. Kā arī, lai kāds būtu cilvēka paštēls- „es” koncepcija, cilvēks to cenšas aizsargāt un noturēt. Ideālais Es– tas, kāds indivīds vēlētos būt. Atšķirība starp Es-koncepciju un ideālo Es rada inkongruenci. Lai novērstu neatbilstību starp savu pieredzi un Es-koncepciju norisinās sagrozīšana- pieredzes interpretācija atbilstoši savai Es-koncepcijai vai noliegšana- attiekšanās apzināties savu pieredzi.…
