4. NOBEIGUMS.
Mūsdienās 450 miljoniem cilvēku pasaulē ir psihiskas un neiroloģiskas slimības un uzvedības traucējumi. Ceturtajai daļai cilvēku, kuri saskaras ar veselības aprūpes dienestu, ir nepieciešama palīdzība psihiskās veselības jomā. Četri no sešiem biežākajiem invaliditātes iemesliem ir saistīti ar neiropsihiskām slimībām (depresija, alkoholisms, šizofrēnija, bipolāri traucējumi). Ceturtajā daļā ģimeņu kādam ģimenes loceklim ir psihiska slimība. Apmēram 873 000 cilvēku katru gadu izdara pašnāvību. Šie dati liecina par psihisko traucējumu problēmas aktualitāti pasaulē, un katra valsts cenšas meklēt tai risinājumus.
Psihiskie traucējumi vai slimība nevar būt par iemeslu cilvēka diskriminācijai. Personai, kurai ir psihiska rakstura saslimšana, ir visas pilsoņa, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kuras paredz likums. Psihiatriskās palīdzības sniegšanas principi:
psihiatriskā palīdzība ir balstīta uz brīvprātības principu;
ja palīdzību slimnieka veselības stāvokļa dēļ nav iesējams sniegt mājās vai poliklīnikā, to dara psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.
Izmeklēšanu un ārstēšanu pret slimnieka gribu drīkst veikt tikai šādos gadījumos:
ja slimnieka uzvedība šobrīd ir bīstama viņa paša vai citu cilvēku veselībai un dzīvībai;
ja psihiatrs prognozē tādu slimnieka uzvedību, kas ir bīstama apkārtējiem un pašam slimniekam;
ja slimnieks nespēj par sevi parūpēties un atsacīšanās ārstēties var radīt nopietnu veselības pasliktināšanos.
Personām, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām, psihiatrisko palīdzību sniedz tikai pēc aizbildņu piekrišanas vai rakstiska lūguma. Ja slimnieks ir ievietots slimnīcā pret viņa gribu, psihiatru konsīlijam — tas ir ne mazāk kā 3 ārstu apspriede, 72 stundu laikā pacients ir jāizmeklē un jāpieņem lēmums par turpmāko ārstēšanu.
…