Proteīna ietekme uz cilvēka organismu / ID: 588680

Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt

Autors: Jānis Žilinskis (8)

Vērtējums:

Publicēts: 15.05.2008.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Vidusskolas

Literatūras saraksts: 13 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	4
	Teorētiskā daļa	5
1.	Proteīnu raksturojums	5
2.	Olbaltumvielu iedalījums	5
2.1.	Iedalījums pēc formas	5
2.1.1	Fibrillārās olbaltumvielas	5
2.1.2	Globulāro olbaltumvielu	5
2.2	Olbaltumvielu iedalījums pēc to struktūras	6
2.2.1	Vienkāršās olbaltumvielas jeb proteīni	6
2.2.2	Saliktās olbaltumvielas jeb proteīdi	6
3.	Olbaltumvielu izmantošana	7
4.	Proteīni kā uztura bagātinātāji	7
4.1	Multipower Muscle volume Formula 80 Shake	7
4.2	Multipower Formula 80 Evolution	7
4.3	Universal Nutrition Super Whey Pro	7
4.4	Weider Protein 80	8
4.5	Universal Nutrition Ultra Whey Pro 0.9kg	8
4.6	Universal Nutrition Specialized Protein for Dieting	8
4.7	Multipower Muscle Definer Soya Protein 500g	8
4.8	Universal Nutrition Specialized Protein for Lean Mass	9
4.9	Weider Nitrostack Protein (NSP)	9
4.10	Universal Nutrition Ultra Whey Pro 3kg	9
	Praktiskā daļa	10
1.	Anketēšanas analīze	10
1.	Vai vidusskolnieki zina, kas ir proteīni	11
2.	Vai respondenti nodarbojas ar fitnesu	12
3.	Vai respondenti lieto (ir lietojuši) uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir proteīni	13
4.	Respondentu domas par to, vai lietot proteīnus ir kaitīgi	14
5.	Vai aptaujātie atbalsta, ka sportisti lieto proteīnus	15
6.	Vai aptaujātie domā, ka proteīni uzlabo rezultātus fitnesā	16
7.	Vai respondentiem ir interese par proteīniem	17
8.	Vai aptaujāto draugi lieto uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir proteīni	18
9.	Vai respondenti domā, ka nelietojot proteīnus ir iespējams sasniegt augstus rezultātus sportā	19
10.	Vai respondenti lietotu proteīnus, lai uzlabotu savu muskuļu izskatu un formu	20
2.	Intervijas jautājumi	21
3.	Secinājumi	23
	Izziņas avotu saraksts	24
	Anotācija	25
	Pielikumi	26
9.	Attēls	31
10.	Attēls	31

Darba fragmentsAizvērt

1. Proteīnu raksturojums

Proteīni jeb olbaltumvielas ir lielmolekulāri organiski savienojumi, kas satur oglekli, ūdeņradi, skābekli, slāpekli, reizēm arī fosforu, sēru vai citus elementus. Proteīni ir polimēri, kuru sastāvā var būt 20 dažādas aminoskābes. Katrai aminoskābei ir karboksilgrupa (-COOH) un aminogrupa (-NH2). Savienojoties vienai aminoskābes karboksilgrupai ar nākamās aminoskābes aminogrupu, veidojas dipeptīds, kuram ir vienīgi proteīniem raksturīga saite – peptīdsaite. Dažādos proteīnos ir atšķirīgs aminoskābju sastāvs un secība. Katram organismam ir specifiski Proteīni. [1;45] Proteīni (grieķu: protōs - pirmais) ir tikai no aminoskābēm sastāvošas olbaltumvielas. Proteīni var sastāvēt no vienas vai vairākām aminoskābju virknēm. Tos dēvē arī par vienkāršajām olbaltumvielām. [12]
2. Olbaltumvielu iedalījums
2.1. Iedalījums pēc formas
2.1.1 Fibrillārās olbaltumvielas
Makromolekulas ir nesimetriskas – diegveidīgas. Pie fibrillārajām olbaltumvielām pieder dzīvnieku struktūras olbaltumvielas, kas nodrošina orgānu mehānisko stiprību vai aizsargā tos no ārējās iedarbības (augos šīs funkcijas veic celuloze). Svarīgākās fibrillārās olbaltumvielas ir keratīns (vilnas, matu, nagu olbaltumviela), kalogēns (saistaudu, ādas olbaltumviela), elastīns (cīpslu un asinsvadu sieniņu olbaltumviela), fibroīns (dabiskā zīda olbaltumviela). Šīs olbaltumvielas nešķīst ūdenī un atšķaidītos elektrolītu šķīdumos, tāpēc tās sauc arī par skleroproteīniem. Tās šķīst tikai koncentrētās skābēs un bāzēs, bet reizē ar šķīšanu notiek arī makromolekulu daļēja sašķeļšanās. Dažas fibrillārās olbaltumvielas (kolagēns) ūdenī stipri uzbriest un veido elastīgus gēlus. [13]

…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −6,48 €