Secinājumi
Viennozīmīgi nevar teikt, ka prostitūcija būtu indivīda vai sabiedrības problēma, tās viena otru attīsta. Prostitūcija ir katra indivīda problēma, bet arī nopietna sabiedrības problēma, jo sabiedrība sastāv no indivīdiem un tikai rūpējoties vienam par otru iespējams risināt problēmas. Autors uzskata, ka personas prostitūcijai pievēršas, kad uzskata, ka ir bezizejas stāvoklī vai gluži vienkārši neredz citu iespēju kā nopelnīt. Protams, liela daļa šo problēmu rodas pašas personas darbības rezultātā. Pēc autora domām, vajadzētu vairāk izglītot personas, kuras pievērsušās prostitūcijai, ka tām ir iespēja saņemt palīdzību no dažādam organizācijām. Organizācijas, kuras var palīdzēt arī ar darba vietas atrašanu, psiholoģisko traumu ārstēšanu un citām problēmām, kuru dēļ personas nonākušas līdz seksuālo pakalpojumu sniegšanai par naudu, kā arī palīdzību kā tikt ārā no šīs nodarbes un sākt jaunu dzīvi. Autors vienu no organizācijām var pieminēt „Martu”, kura ir nevalstiska organizācija, kura palīdz tieši sievietēm. Autors mācību ietvaros apmeklējis šo organizāciju un uzzinājis, ka patiesībā ļoti maz sievietes, kuras ir iesaistītas prostitūcijā meklē palīdzību. Prostitūcijā iesaistītās personas nevajadzētu nosodīt, bet gan apdomāt sabiedrības iespējas, kā tā varētu palīdzēt šīm personām.
…