Atverot stropu, starp kārēm un uz to pleciņiem var redzēt brūngani zaļu, reizēm dzeltenīgu, vai pat brūngani rūsganu masu, kas spēcīgi un patīkami smaržo pēc papeļu pumpuriem, medus, vaska un vanilīna. Tas ir propoliss, kam piemīt rūgtena garša un kas aptaustot kļūst ļoti lipīgs.
Vairums autoru uzskata, ka vārds “propoliss” cēlies no grieķu valodas (pro - priekš, polis - pilsēta, cietoksnis) un tas nozīmē, ka propoliss ir viela ar ko bites noslēdz savas pilsētas vārtus. V. Kivalkina (1964) uzskata tas cēlies no grieķu vārda propoliso, kas grieķiski nozīmē -aizziest. Abi šie skaidrojumi nav pretrunā ar propolisa nozīmi stropā un bišu dzīvē.
Propoliss ir lipīga sveķveida viela ar, kuru bites aizziež stropā visas spraugas un sašaurina skreju. Bites propolisu izmanto kā siltumizolācijas materiālu, jo tas vāji vada siltumu. Ar propolisu tās pārklāj visus dzīvniekus, kas iekļuvuši stropā un kurus tās pēc nonāvēšanas nespēj izvilkt no stropa laukā. Propoliss aizkavē to pūšanu un pasargā stropu no nepatīkamās smakas. …
