Šī darba nodaļa darba autoram ir izstrādāta ar mērķi noskaidrot normatīvo aktu bāzi, kas regulē un nodrošina Latvijas Republikas Prokuratūras tiesiskās darbības īstenošanu, kā arī izskatīt normatīvo bāzi, kas kļuva par pamatu prokuratūras izveidošanai Latvijā.
Sākumā ir jāatzīmē, kā pamatu pamats normatīvo aktu uzskaitījumā ir Latvijas Republikas konstitucionālais likums – Satversme, uz kuras arī balstās visas likumdošanas izstrādāšana un tiesisko normu ievērošana.
Latvijas Republikas Prokuratūra ir izveidota 1990.gada 26.septembrī, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu “Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā”. Likums stājās spēkā ar tā pieņemšanas dienu un noteica prokuratūras organizācijas un darbības galvenos principus, kā arī prokuroru pilnvaras. 1
Vienlaicīgi ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru tika iecelts Jānis Skrastiņš, uzdodot viņam izveidot prokuratūru un nodrošināt tās darbību atbilstoši likuma prasībām.
1995.gada 21.septembrī Latvijas Republikas Saeima apstiprināja Jāni Skrastiņu uz otru ģenerālprokurora pilnvaru termiņu.
2000.gada 11.maijā ģenerālprokurora amatā Saeima uz pieciem gadiem apstiprināja Jāni Maizīti.
Pasaulē neeksistē vienots prokuratūras modelis. Prokuratūras institūta statuss un kompetence var atšķirties atkarībā no valsts, tās vēstures, tiesiskās kultūras. Bet prokuratūras statusa, struktūras, tās darba formas un uzdevumu maiņa var notikt tikai harmoniski, paturot prātā, ka galvenais mērķis ir un būs tiesiskās kārtības un likumības uzraudzība, kā arī personu un valsts tiesību un interešu aizsardzība.
Veidojoties mūsdienu nacionālajām tiesību sistēmām, izveidijās dažādi prokuratūras modeļi. Šo modeļu īpatnības izpaužas gan prokuratūras statusā, gan arī prokuratūras funkciju un pilnvaru saturā.…
