Pasaulē neeksistē vienots prokuratūras modelis. Prokuratūras institūta statuss un kompetence var atšķirties atkarībā no valsts, tās vēstures, tiesiskās kultūras. Bet prokuratūras statusa, struktūras, tās darba formas un uzdevumu maiņa var notikt tikai harmoniski, paturot prātā, ka galvenais mērķis ir un būs tiesiskās kārtības un likumības uzraudzība, kā arī personu un valsts tiesību un interešu aizsardzība.
Veidojoties mūsdienu nacionālajām tiesību sistēmām, izveidijās dažādi prokuratūras modeļi. Šo modeļu īpatnības izpaužas gan prokuratūras statusā, gan arī prokuratūras funkciju un pilnvaru saturā.
Mūsdienās, atkarībā no prokuratūras vietas valsts mehānismā, var izšķirt 4 grupu valstis:
valstis, kur prokuratūra ietilpst tieslietu ministrijas sastāvā, kaut arī šādos apstākļos var piederēt pie tiesu sistēmas un darboties pie tiesām, bet prokurori var būt piestiprināti tiesu korpusam (maģistratūrai);
valstis, prokuratūra pilnībā iekļauta tiesu sistemas sastāvā un atrodas pie tiesām vai arī tiesu varas robežās izmanto administratīvo autonomiju (Latvija attiecas uz minēto prokuratūras modeļi);
valstis, kur prokuratūra ir izdalīta kā patstāvīga sistēma un pakļauta parlamentam vai valsts galvai. Šajās valstīs uz prokuratūru bez jau minētajām funkcijām gulstās tāda funkcija kā vispārējā likumības uzraudzība, kuras objekts ir valsts iestādes, sabiedriskās organizācijas, saimnieciskās organizācijas;
valstis, kurās prokuratūras vai tai analoga institūta nav.
Dažāda ir prokuratūru tiesiskā reglamentacija. Ja runājam par minētajām pirmo divu grupu valstīm, tad jāatzīst, ka parasti prokuratūras neietilpst konstitucionālo institūtu sastāvā. Prokuratūras tiesiskais statuss tiek noteikts vai nu likumos, vai kodeksos. Ir valstis, kur prokuratūras statuss ir nostiprināts konstitūcijās.
Latvijā prokuratūras statusu atspoguļo 1994.gada 19.maijā pieņemtais Prokuratūras likums.…
