Šo projektu manas klases bērni strādāja ļoti aizrautīgi, arī vecākiem tas ļoti patika. Katru dienu mēs ar bērniem pārrunājām, ko viņi vaicās savām māmiņām un šīs darblapas es sadalīju pa dienām. Nākošajā dienā bērni stāstīja cits citam, ko bija uzzinājuši. Apkopojām iegūtos datus katrs skolēns savās mapītēs, kuras bērniem palika par piemiņu no viņu māmiņām. Latvijas kartē atzīmējām vietas, no kurienes tad mūsu māmiņas ir ieradušās, jāsaka, ka mums ar Latvijas karti nepietika, jo viena māmiņa mums nāk no Moldāvijas. Aprēķinājām vidējo māmiņu vecumu, garumu, pēdas garumu, matu krāsu, matu garumu, acu krāsu (kura pārsvarā) un tad izveidojām „klases mammu” – kolāžu, kuru izstādījām pie klases durvīm piektdienā - tā prezentējot savu projektu, jāsaka, ka daudzi pat nobijās, jo uztvēra, ka pie mūsu klases durvīm stāv dzīvs cilvēks. Par pamatu kolāžai mēs dabūjām materiālu no veikala, kur ir arī izstādīti cilvēku attēli dabīgā lielumā, to mums palīdzēja sagādāt viens tētis, kurš strādāja veikalā par vadītāju.
…