Ieskaites darba mērķis ir pēc iespējas plašāk izprast progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa būtību. Izvērtēt tā ieviešanas pozitīvos un negatīvos aspektus. Tā kā temats ir samērā plašs, autors nepretendē uz tā izsmeļošu izklāstu, bet savu iespēju robežās cenšas atspoguļot iedzīvotāju ienākuma nodokļa vēsturisko attīstību Latvijā un sniedz priekšlikumus nodokļu likumdošanas uzlabošanai. Iespējams ir lietas, kuras, lai arī ir radušās “nepareizajā” politiskajā režijumā, attiecīgi piemērojot mūsdienu sabiedrības attīstības tendencēm, varētu ieviest nodokļu likumdošanā. Samērā plašais šī nodokļa vēsturiskais apskats manā darbā ir iekļauts, lai parādītu nepieciešamību pēc tā attīstības gaitas loģiska turpinājuma.
Progresīvā nodokļu likme, manuprāt, nav nekas tāds, kas bremzētu mūsu sabiedrības attīstību, kā uzskata pašlaik pie varas esošie politiķi, jo mūsdienās tāda pastāv arī daudzās Eiropas attīstītajās valstīs.
Šādu ieskaites darba tematu izvēlējos tāpēc, ka šī tēma īpaši aktuāla kļūst tuvojoties vēlēšanām un ir sociāldemokrātisko partiju viens no galvenajiem vēlētāju piesaistīšanas ieročiem. Tāpat tā aktualitāti uzskatāmi demonstrē iedzīvotāju krasā noslāņošanās - šāda nodokļa ieviešana varētu būt iespēja novērst sociālo spriedzi sabiedrībā.
Pirmā Pasaules kara laikā, kad Latvijā valdīja vācu okupācijas vara nodokļu sistēma nebija vienota visai Latvijai. Katrā novadā tika ieviestas ne tikai dažādas nodokļu likmes, bet pat paši nodokļi atšķīrās. Tā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tika ieviests tikai Vidzemē 1915. gadā. Šo nodokli bija jāmaksā vīriešiem vecumā no 15 līdz 60 gadiem, ja līdz 18 gadu vecumam bija skolēns, šis nodoklis nebija jāmaksā. Ja gada ienākums nepārsniedza 1200 vācu markas, bija jāmaksā galvas nauda - 8 vācu markas gadā. Ja gada ienākums bija no 1200 – 2000 vācu markas, tad ienākuma nodokli maksāja 1% apmērā no gada ienākuma, no 2000 – 3000 vācu marku attiecīgi - 2% utt., līdz 100 000 vācu markām gadā nodoklis sasniedza 10% no gada ienākuma.
Vēlāk galvas naudu arī pārdēvēja par ienākuma nodokli, paredzot, ka ienākumi līdz 2000 vācu markām apliekami ar nodokli 1% apmērā, bet ne mazāk par 8 markām. Tā kā šis nodoklis bija jauns, lai arī progresīvs, tas palielinājās lēnām.…
