Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa priekšrocību un trūkumu analīze

Secinājumi un priekšlikumi
1. Diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana ir labvēlīga mazo algu saņēmējiem. Iedzīvotāji ar vidējām algām, iesniedzot VID deklarāciju, saņems diezgan minimālu atmaksu par pārmaksāto nodokli. Kopumā valsts budžetā būtiskas izmaiņas tas neievieš.
2. Progresīvā IIN ieviešana ir efektīvs veids, kā sekot citu ES attīstīto valstu paraugam, un iedzīvotājiem ar mazu algu samazināt nodokļu slogu un palielināt neto ieņēmumus.
3. Progresīvā IIN ieviešana negatīvi ietekmētu uzņēmējdarbības progresu un attīstību Latvijā.
4. Latvijā progresīvais IIN izpaužas kā diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana. Tā kā tikai 2017. gada sākumā jāiesniedz deklarācija par 2016. gadu, labums no pārmaksātā IIN būs jāgaida vismaz 1,5 gads kopš diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas. Ja IIN būtu ar progresīvām nodokļu likmēm, labumu izjustu uzreiz, nevis pēc tik liela laika posma.
5. Arvien vairāk iedzīvotāju izmanto iespēju brīvprātīgi deklarēt savus ienākumus VID, izmantojot EDS sistēmu.
6. Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis pozitīvi ietekmētu valsts budžeta ieņēmumus, tomēr Latvijas iedzīvotāji nebūtu gatavi progresīvā IIN ieviešanai. Attiecīgā situācijā diferencētā neapliekamā minimuma un solidaritātes nodokļa ieviešana ir labāk, nekā ieviest progresīvo nodokli.
7. Solidaritātes likums neapkaro “ēnu ekonomiku”, bet var to veicināt.
8. Darbā izvirzītā hipotēze neapstiprinās, jo progresīvā IIN ieviešana pozitīvi veicinātu valsts budžetu papildināšanu ar papildu ienākumiem.

…