"Valoda formē mūsu domāšanas veidu un nosaka to, par ko mēs domāsim". - B.L.Vorfs.
Viena no mūsdienu tehniskā un sociālā progresa galvenajām tendencēm ir daudzu sabiedrisko sfēru datorizācija. Vairākās iestādēs datori tiek izmantoti dažādiem mērķiem. Var teikt, ka gan lielai, gan mazai iestādei nepieciešams programmu nodrošinājums, kas vispusīgi attēlotu šīs iestādes darbību. Saprotams, ka tādam programmu nodrošinājumam jāglabā un jāapstrādā dažāda informācija par iestādi: informāciju par darbinieku sastāvu un ziņas par tiem, par iestādes struktūru, par iestādes produkciju, par partneru sastāvu u.t.t. Šo uzdevumu varētu atrisināt programma, kura spēj strādāt ar datu bāzi. Tāda programmu produkta izveidošana vēl nesen bija pietiekami sarežģīts process, kam bija nepieciešama dažāda profila un liela skaita ļoti augstas kvalifikācijas speciālistu piepūle. Tāda programmu produkta izstrādāšana bija uz zinātnes robežas, kas bija pieejama teorētiķiem, nevis praktiķiem. Parastais programmētājs, īpaši students, par to nevarēja pat domāt – tāds uzdevums tam bija pārmērīgi grūts.
Kad bija izgudrota objektu-orientētā programmēšana (valodas Smalltalk, C++ u.t.t.), programmas sāka būvēt nevis no milzīga izmēra procedūrām un funkcijām, kas apstrādāja ļoti sarežģītas datu struktūras, bet gan no salīdzinoši parastiem objektiem-ķieģeļiem, kuros bija paslēpti dati un to apstrādes apakšprogrammas. Objektu elastība ļāva ļoti vienkārši ar mazu piepūli adoptēt tos saviem mērķiem. Operētājsistēmas Windows rašanās standartizēja grafisko lietotāju interfeisu. Tas izrādījās tik labs, ka tam varēja tikai sekot. Tomēr izdarīt to bija ļoti viegli teorijā un ļoti grūti praksē – nebija ērtu programmu izveidošanas līdzekļu.…