Prognozēšana uzņēmējdarbībā

1.1. Prognozēšanas etapi
Pirmsprognozēšanas etaps. Prognozējamā objekta, mērķa un uzdevumu, prognozē­šanas horizonta noteikšana.
Retrospekcija. Etaps, kurā tiek pētīta prognozējamā objekta attīstība, prognozēšanas fons un iegūts to sistematizēts apraksts.
Prognozēšanas diagnoze. Prognozējamā objekta attīstības tendenču noteikšana, prognozēšanas modeļu un metožu izvēle jeb izstrādāšana, kā arī eksperimentāla šo modeļu un metožu pārbaude.
Prospekcija. Prognožu izstrādāšana, balstoties uz prognozēšanas diagnozes rezul­tātiem.
Prognožu verifikācija. Prognožu ticamības un precizitātes vērtēšana.
Nepieciešamības gadījumos var realizēt prognožu koriģēšanu jeb precizēšanu, piemēram, balstoties uz papildu pētījumiem un informāciju.1
Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem lietderīgu prognožu iegūšanai ir kvalitatīva pētāmā objekta analīze, kuras rezultātā ir jānoskaidro objekta īpatnības, būtiskākie objekta īpatnības rādītāji, to dinamika, jāveic prognozēšanas fona (ārējo faktoru iedarbības) analīze. Būtiski apzināties objekta struktūru — objekta elementu saistību un iekšējo organizāciju. Objekta struktūras analīze var notikt divējādi:
detalizētu, atsevišķu elementu apvienošanas ceļā (agregēšana), ko biežāk lieto sarež­ģītu objektu gadījumā,
iedziļinoties struktūrā, pārejot no kopējiem rādītājiem jeb elementiem uz detali­zētākiem (dezagregēšana).
Pielietojot šādu procedūru iteratīvi, būtiski var uzlabot prognožu kvalitāti, saskaņojot pieņemamos lēmumus un minimizējot ar tiem saistītās negatīvās sekas nākotnē.…