1.Stresa jēdziens
Stress ir „...cilvēka organisma un psihes kompleksa reakcija uz stresoriem – dažādiem nelabvēlīgiem ārējiem vai iekšējiem faktoriem.. morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas”1 . No tā izriet, ka stress var piemeklēt ikvienu cilvēku, jo vienmēr pienāk brīdis, kad ir jāizdara vairāk nekā mēs to spējam – no tā nevar izbēgt. Tas ir būtisks mūsu dzīves elements.
Taču nedrīkst aizmirst, ka kopumā cilvēkam stress ir nepieciešams, jo tas vairo enerģiju, rosina domāšanu, palīdz pielāgoties situācijai. Tāpēc arī izšķir „...distresu vai slikto stresu un eistresu vai labo stresu”2 . Sabiedrībā stresu pieņemts uzskatīt vienīgi par kaut ko sliktu, taču patiesībā pastāv vēl labas stresa iezīmes. Eistress palīdz mums tikt galā ar grūtam situācijām, pārvarēt šķēršļus, mobilizēt savu darbu. Tas neļauj mums atslābināties, tādējādi mēs attīstamies. Kā piemēru šādam stresam var minēt satraukumu pirms eksāmeniem, kas ļauj mobilizēt mūsu darbu un kas ļauj smadzenēm darboties aizvien efektīvāk. Savukārt distress rada mums diskomforta stāvokli. Šādā situācijā cilvēks nespēj koncentrēties, būt pilnīgi gatavs darboties. Tādēļ arī tas atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz cilvēku. Turklāt distress dalās hiperstresā un hipostresā3 . Hiperstress rodas tad, kad mēs pārsniedzam tās robežas, aiz kurām mūsu spēki izsīkst. Mums nepietiek 24 stundas diennaktī, lai realizētu visu vēlamo, tādēļ stress, turklāt negatīvs, ir neizbēgams. Savukārt hipostress rodas, ja cilvēks nespēj sevi pilnībā realizēt – nav jaunu notikumu dzīvē, ir garlaicība, kustību trūkums. Tas rada neapmierinātību gan ar sevi, gan apkārtējo vidi.
Lai izprastu kā tad rodas stress, ir jāmin tā rašanās cēloņi jeb stresori: „1) personiskie cēloņi; 2) cēloņi, kas saistīti ar izvēlēto profesiju un darba vai mācību vidi”4 . Personiskie cēloņi varētu būt cilvēku individuālās īpašības un notikumi, kas saistīti ar cilvēka privātam attiecībām. Šāds cēlonis varētu būt saistīts ar problēmam ģimenē, draudzībā vai arī sabiedrībā. Savukārt otrais cēlonis tiešā veidā ir saistīts ar cilvēka darbu vai nodarbošanos. Tā izpaužas kā cilvēka reakcija uz sarežģītu vai problemātisku situāciju darbā vai arī mācībās. Pēdējam cēlonim ir jāpievērš liela uzmanība, jo katrs cilvēks savā dzīvē sastopas ar profesionālo stresu – katrs strādā vai mācās, šāds stress vienkārši ir neizbēgams. Tāpēc ir jāaplūko šīs stresa veids daudz sīkāk un konkrētāk.
…
