1. Stresa un profesionālā stresa jēdziens
Mūsdienās sastopamas ļoti daudzas profesionālā stresa definīcijas, jo stress mūsu pasaulē ir masveida parādība. Stresu pēta dažādas disciplīnās, t.i., psiholoģijā, fizioloģijā, socioloģijā u.t.t. Līdz ar to nav vienotas stresa teorijas un jēdziena.
Lai izprastu profesionālā stresa jēdzienu sākumā ir jāsaprot paša jēdziena „stresa” nozīmi. Apskatot psiholoģisko vārdnīcu, var atrast sekojošo stresa definīciju: „stress – emocionālā reakcija uz nelabvēlīgiem, ekstremāliem apstākļiem” . Daudzos literatūras avotos šī definīcija ir mazliet plašākā: „stress ir indivīda vispārēja – fizioloģiskā, psiholoģiskā, uzvedības un saskarsmes atbildes reakcija uz jebkura veida pārslodzi.” Taču citā avotā šo jēdzienu skaidro kā „stress ir morāla, garīga vai fiziska pārpūle, arī nepietiekama noslodze, nelabvēlīga vide, kurā indivīds var nonākt arī no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ.” Tas nozīme, ka stress ir organisma specifiskā reakcija uz mums apkārt notiekošo.
Līdz ar to var uzskatīt, ka stress ir process, kura rezultātā indivīds uz vides prasībām reaģē aizsargājoties un atkarībā no vides faktoriem.
Stress ir viens no nepieciešamiem mūsu ikdienas dzīves komponentiem, bez kuriem cilvēki nespētu izdzīvot un varētu pat nomirt, jo stress palīdz mums attīstīties, neļaujot stāvēt uz vietas, tomēr pārmērīgs stress ir kaitīgs. Katram ir jāatrod tas spriedzes līmenis, kurš sekmē veiksmīgu eksistenci.
Kas tad ir profesionālais stress? Profesionālais stresa jēdziens arī ir ļoti sarežģīts un tas prasa ļoti dziļu pētīšanu. Profesionālā stresa fenomens parādījās 20. gadsimtā. Mūsdienās, secinot no daudziem pētījumiem par to, profesionālajam stresam ir pakļauti ļoti daudzi darbinieki.
Viens no piedāvātiem profesionālā stresa jēdzieniem literatūras avotos ir tāds, ka „uztverto neatbilstība starp darba vides prasībām un indivīda resursiem, kas izraisa psihiskus, fiziskus vai uzvedības traucējumus.” Tas nozīme, ka profesionālais stress ir vai nu personas iespēju neatbilstība videi, vai arī personas spēju neatbilstība vides prasībām. Līdz ar to profesionālo stresu var uzskatīt par fenomenu, kas izpaužas fizioloģiskajās un psiholoģiskajās reakcijās uz sarežģītu situāciju darbā. Stresa iespējamība, ka parāda zinātnieku un sociologu veiktie pētījumi, ir iespējami arī progresīvajos un labi vadītas organizācijās. No tā izriet, ka stresu ietekme ne tikai organizācijas īpatnības, bet arī darba raksturs, darbinieku personīgas attieksmes un to mijiedarbība.
Profesionālu stresu var uzskatīt arī par izdegšanas sindromu, profesionālo izdegšanu, jo profesionālā stresa rezultātā darbinieks zaudē ieinteresētību savā darbā, viņš ir noguris no patstāvīgiem konfliktiem darbā u.t.t.
…
