Referāts
Uzņēmējdarbība un tiesības
Darba drošība, aizsardzība
Profesionālā stresa cēloņi un tā vadīšanas iespējas-
Profesionālā stresa cēloņi un tā vadīšanas iespējas
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Stresa vispārējs raksturojums | 6 |
Profesionālais Stress | 11 | |
Profesionālais stress un izdegšanas sindroms | 11 | |
Darbinieku psiholoģisko labklājību ietekmējošās darba iezīmes | 15 | |
Ar darbu saistītie profesionālā stresa cēloņi | 16 | |
Individuālie faktori, kas ietekmē stresa reakcijas | 19 | |
Darba stresa izpausmes un radītie kaitējumi | 22 | |
Darba stresa novērtēšanas metodes | 24 | |
Profesionālā stresa mazināšana organizācijas līmenī | 26 | |
Stresa pārvarēšana individuālā līmenī | 29 | |
Secinājumi un priekšlikumi | 34 | |
Izmantoto avotu un Literatūras saraksts | 35 |
Darba aktualitāte.
Līdz šim Latvijā nav veikti vērā ņemami ar profesionālo stresu saistīti pētījumi, līdz ar to, nav arī informācijas par darba stresa izraisītām problēmām indivīda un organizācijas līmenī. Tādēļ šī tēma ir aktuāla un izpētes vērta. Jo īpaši uz pašreizējās ekonomiskās situācijas radīto nodarbinātības izmaiņu fona, kas, pēc autores domām, darbojas kā profesionālo stresu pastiprinošs faktors.
Darba mērķis un uzdevumi.
Darba mērķis ir noskaidrot profesionālā stresa cēloņus un tā mazināšanas iespējas. No darba mērķa izriet šādi uzdevumi- iepazīties ar pieejamajiem profesionālā stresa tēmai veltītajiem materiāliem (zinātnisko literatūru, periodiskiem izdevumiem un tīmekļa resursiem), lai gūtu visaptverošu teorētisku priekšstatu par šo fenomenu. Aprakstīt profesionālā stresa jēdzienu, tā cēloņus un izpausmes veidus, novērtēšanas un mazināšanas paņēmienus.
Stresa vispārējs raksturojums
Pirms aplūkojam konkrētus ar profesionālo stresu saistītus jautājumus, nepieciešams gūt vispārēju priekšstatu par stresu, kā arī noskaidrot ar to saistītos jēdzienus.
Mūsdienās stresu pēta dažādas disciplīnas (fizioloģija, psiholoģija, socioloģija, arodmedicīna u.c.), līdz ar to nav izveidota vienota stresa teorija. Stresa jēdziens tiek lietots samērā plašā nozīmē - ar to saprot iedarbību, kas skar organismu, organisma atbildes reakciju uz šo iedarbību, kā arī atbildes reakcijas radītās negatīvās sekas.
Cēloņus, kas izraisa stresu, sauc par stresa faktoriem jeb stresoriem. Ar stresoriem saprot jebkuru ārējās vides iedarbību (fizikālu, ķīmisku, psiholoģisku u.c.) uz organismu. Stresori kļūst kaitīgi tad, ja iedarbojas ilgstoši un ir nekontrolējami. Savukārt, stresa faktoru izraisītās organisma reakcijas sauc par spriedzēm (angļu valodā stress nozīmē spriegums, spriedze). Spriedzei var būt emocionālas, fizioloģiskas, ar uzvedību vai domāšanas procesiem saistītas izpausmes (piem., aizkaitināmība, nomāktība, apetītes trūkums, bezmiegs, galvassāpes, koncentrēšanās grūtības), kas laika gaitā var novest pie nopietniem veselības traucējumiem (piem., sirds un asinsvadu slimības, kuņģa čūla) un sociālām problēmām (piem., dažādas atkarības, ģimenes problēmas).1 …
Jēdziens „stress” kļuva populārs 20.gs. vidū, jo tas labi raksturoja mūsdienu laikmetu. Mainīgā darba pasaule – organizācijā realizētie pārmaiņu procesi, darba prasības un noslodze, neatbilstošs materiālais un emocionālais atalgojums, nedrošība par nodarbinātību, sarežģījumi starppersonu saskarsmē un citi iemesli izvirza arvien jaunas prasības darbinieku adaptācijas spējām, tādējādi kļūstot par profesionālā stresa izraisītājiem. Profesionālais stress potenciāli var skart jebkuru darbinieku un jebkuru darba vietu neatkarīgi no uzņēmuma lieluma vai darbības sfēras. Pēc Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (European Agency for Safety and Health at Work jeb EU-OSHA) datiem Eiropas Savienībā (ES) katrs ceturtais nodarbinātais ir pakļauts stresam darba vietā un 50 - 60% no visām kavētajām darba dienām ir saistītas ar stresu. Sekas tam ir darbinieku darba spēju pazemināšanās, darba laika zudumi, uzņēmuma produktivitātes un konkurētspējas pazemināšanās darba tirgū. Tas nozīmē, ka nepieciešams risināt jautājumus par attiecībām starp indivīda veselību un vidi, kurā viņš strādā. Svarīgi noskaidrot ne tikai, cik efektīvi cilvēks pilda savu darbu, bet arī – ko tas maksā viņam, kādas ir viņa organisma “izmaksas”, lai darbu veiktu efektīvi un ilgstoši. Tādēļ attīstītajās ES valstīs uzmanības priekšplānā sāk izvirzīties psihosociālie, organizatoriskie un ergonomiskie darba riska faktori – to identificēšana un novēršanas iespējas.
- Personāla izvērtēšana un motivēšana uzņēmumā un motivācijas iespējas Latvijas apstākļos
- Profesionālā stresa cēloņi un tā vadīšanas iespējas
- Vadīšanas stili un to prakse uzņēmumā A/S "Latvijas Finieris"
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Stress un tā cēloņi
Referāts augstskolai12
-
AS "Aldaris" un tā vadīšanas stratēģija
Referāts augstskolai21
-
Stresa līmenis sievietēm ar fizisko aktivitāti un bez tās
Referāts augstskolai35
-
Pārbaudes, izpētes un riska vadīšanas īstenošana
Referāts augstskolai35
-
Stresa cēloņi un tā regulēšanas iespējas
Referāts augstskolai14
Novērtēts!