Lielākā daļa skolotāju mijiedarbojas savā strpā. Šāda mijiedarbība visbiežāk noris skolotāju istabā/atpūtas telpā, pamatā tur valda relaksējoša atmosfēra. Pētniece skaidro, ka skolotāji var patstāvīgi samazināt izdegšanas sindroma riskus, izmantojot savas profesionālās, īpašības – spēju sadarboties ar cilvēkiem, iesaistīt izglītojamos mācībām, palīdzēt viņiem noteikt mērķi un motivēt tos. Tādā veidā skolotāji var palīdzēt viens otram tādā pašā veidā. Tas nozīmē, ka skolotājam ir jāpraktizē to, ko skolotājs savā ikdienā liek pildīt saviem izglītojamiem. Piemēram, darbs pāros vai grupās, uzdot jautājumus neskaidrības gadījumos, pārskatīt/pārbaudīt savu veikto darbu, novērtēt sevi utt.
Tomēr arī daudzi atzīst, ka skolotāju pārpūli parasti kavē un samazina tie skolotāji, kuri māk kontrolēt savus ikdienas izaicinājumus. Lai samazinātu šos izaicinājumus, raksta autori sniedz padomus: kontaktēties ar saviem darba kolēģiem, piemēram, par mācību programmu izstrādi un mācību procesa plānošanu, kā arī kādas pedagoģiskās metodes ir efektīvākās. Darba devējam ir jānodrošina pietiekami resursi un iespējas, lai skolotājs savā darbībā varētu produktīvi un kvalitatīvi strādāt. Skolotājam un administrācijai būtu nepieciešams uzturēt savstarpējo sadarbību, lai atvieglotu darbu. (L.Gladeviča ,2018)
…