Medus ķīmiskais sastāvs
Medus ķīmiskais sastāvs (Sk.2.attēlu) ir atkarīgs no ievāktā nektāra, klimatiskajiem apstākļiem, bišu rases utt. Jo vairāk medū fruktozes, jo sliktāk tas kristalizējas. Cukuri medū ir līdz 95% no sausnas, un tie pārsvarā ir monosaharīdi. Monosaharīdi fruktoze un glikoze ir cukuri, kas piešķir medum saldumu. Fruktoze nosaka medus higroskopiskās īpašības, bet glikoze kristalizēšanos ātrumu. Liela nozīme ir fruktozes procentuālam pārsvaram pār glikozi, kas nosaka kristalizēšanās ātrumu. Šīs attiecības ir raksturīgas medus tipiem atkarībā no izcelsmes.
No minerālvielām medū konstatēti 37 pelnu elementi. Minerālvielas (Sk.3.attēlu) vairāk ir tumšā medū, bet mazāk gaišā medū. Šo sakarību ir izpētījusi zinātnieku grupa White vadībā 1962. gadā Viskonsīnā, ASV. Analizējot minerālvielu saturu medū ir iespējams noteikt arī medus viltojumus. Dabīgi medū ir vairāk K un mazāk Na, bet viltojot medu ar fruktozi saturošu sīrupu šī attiecība mainās. Šai analīzei ir pietiekami liela ticamība, lai izmantotu medus viltojumu noteikšanā. Sevišķi daudz medū ir kālija, fosfora, kalcija, hlora, sēra, nātrija un magnija. No mikroelementiem medū ir dzelzs, mangāns, varš un kolbalts. Lapu medū minerālvielu ir vairāk nekā ziedu medū. Medū konstatēti fermenti invertāze, amilāze, diastāze, fosfatāze, katalāze, lipāze. Medū sastopamas 23 brīvās aminoskābes. Visvairāk ir prolīna un fenilalanīna, tad seko asparagīnskābe, glutamīnskābe un tirozīns. Medū galvenokārt ir B grupas vitamīni (Bi, B2, B3, B6, PP, H), arī A, C un E vitamīns. D vitamīns nav konstatēts. Vēl medus satur dekstrīnus - cietes skaldproduktus, kas šķīst ūdenī un kavē medus kristalizēšanos
…
