Kvalitātes jēdziens
Katrs patērētājs pats sev noskaidro un zina, kas viņam ir kvalitāte. Saņemot pakalpojumu un iepērkoties, pircējam jau ir zināms, kādas kvalitātes prasības tas izvirzīs izvēlētajam pakalpojumam un precēm; slēdzot līgumus, klienti un uzņēmumu partneri sagaida noteiktu, precīzu un viennozīmīgu rīcību no līgumslēdzēju otras puses gan līgumu slēgšanas procesā, gan tā izpildes laikā. Tātad kvalitātes statusu lielā mērā nosaka patērētāju un klientu attieksme pret piedāvātajām lietām un darbībām.
lētajam pakalpojumam un precēm,
1.1. att. Kvalitātes raksturojums [7, 7.lpp.]
Kvalitāti labi raksturo arī šādu īpašību apvienojums, kā tas ir parādīts 1.1. attēlā.
Katru lietu un darbību var raksturot ar dažādām tai piemītošām īpašībām, ko var saukt arī par kvalitātes raksturotājiem.
Kvalitāti raksturojošie lielumi ir:
tādi, kurus var izmērīt (mainīgie, piemēram, garums, temperatūra, spiediens);
alternatīvie (apmierina vai neapmierina, piemēram, garšīgs vai negaršīgs). Alternatīvais kvalitātes raksturojums galvenokārt ir patērētāja subjektīvs vērtējums. Tāpēc ražotājs cenšas dažādot viena veida izstrādājumu izskatu (krāsa, forma), kas ir galvenais subjektīvais kvalitātes raksturotājs.
Vienai lietai šādu raksturotāju var būt ļoti daudz, taču parasti maz ir tādu, kas patiesi interesē patērētāju. Tāpēc izpratne par lietas kvalitāti patērētājam veidojas, aplūkojot tikai nedaudzus kvalitātes raksturotājus. Ne vienmēr ir iespējams precīzi noteikt sev vēlamo preces vai pakalpojuma kvalitāti, ņemot vērā tikai dažus kvalitātes raksturotājus, kurus parasti var pamanīt ar “neapbruņotu aci”. Tāpēc, lai patērētāja izvēle būtu droša un nenodarītu kaitējumu pašam patērētājam, videi un sabiedrībai kopumā, valsts var kvalitātei noteikt minimālās prasības, iekļaujot tās likumdošanas aktos. …