Procesors (saīsināts no mikroprocesors un saukts arī par CPU jeb central processing unit) ir datora centrālā komponente, datora „smadzenes”. Visas darbības notiek caur procesoru. Acīmredzot procesors ir viena no svarīgākajām komponentēm datorā, ja ne pati svarīgākā. Tāpat procesors ir arī zinātniski visapbrīnojamākā komponente datorā un iespējams visā tehnoloģijas pasaulē.
Procesors spēlē nozīmīgu lomu:
Veiktspējā – Procesoram iespējams ir vissvarīgākā loma datora veiktspējas noteikšanā. Protams, arī citas komponentes spēlē svarīgu lomu veiktspējas noteikšanā, taču procesora iespējas diktē maksimālo sistēmas veiktspēju. Pārējās ierīces vienīgi atļauj procesoram sasniegt tā pilno potenciālu.
Programmatūras nodrošinājums: Ne vienmēr ātrāki procesori atbalsta jaunāko programmatūru. Tādēļ jaunie procesori, tādi kā Pentium ar MMX Tehnoloģiju, izmanto specializētu programmatūru, kas nav izmantojama vecākās ierīcēs.
Uzticamība un Stabilitāte: Tieši procesora kvalitāte nosaka cik uzticami darbosies sistēma. Lai gan lielākā daļa procesoru ir ļoti uzticami, daži no procesoriem tādi nav. Protams, arī procesora vecums un tā enerģijas patēriņš ir svarīgi faktori.
Enerģijas patēriņš un dzesēšana: Oriģināli procesors patērē relatīvi maz enerģijas salīdzinājumā ar citām datora komponentēm. Taču jaunākie procesori var patērēt visai daudz enerģijas. Enerģijas patēriņš ietekmē visu, sākot ar dzesēšanas metodi un beidzot ar sistēmas uzticamību.
Mātesplates atbalsts: Procesors lielā mērā noteiks kādu čipsetu vajadzēs izmantot un tādējādi noteiks arī kādu mātes plati vajadzēs iegādāties. Un mātesplate atkal noteiks kādas būs datora iespējas un tā veiktspēju.
Šajā darbā apskatīti tiks daudz dažādu aspektu par šo svarīgo komponenti, un noslēgsies ar ieskatu galvenajās procesoru ģimenēs kas tikušas un tiek izmantotas datoros, sākot no oriģinālajiem IMB PC procesoriem līdz pat jaunākajām tehnoloģijām.
Procesoru pirmsākumi: Digitālā loģistika un pusvadītāji
Šī nodaļa apraksta tehnoloģijas uz kādām būvēts mūsdienu modernie procesori. Procesori ir neticami jaudīgas un komplicētas ierīces. Taču to pašreizējais stāvoklis ir gadiem ilgas evolūcijas un neskaitāmu uzlabojumu rezultāts. Visi procesori pašā būtībā strādā vienādi. Šajā nodaļā aprakstīts pamatus digitālai loģistikai un kā slēgumi strādā, kas ir paši pamati modernajiem procesoriem (Tāpat kā lielākajai daļai čipu tavā datorā)
Funkcijas un Digitālā Loģistika
Dators ir digitāla ierīce, kas darbojas tikai un vienīgi ar vieniniekiem un nullēm. Visi modernie digitālie datori strādā manipulējot šos bināros ciparus izmantojot datora komponenšu funkcijas. Šīs funkcijas paņem vienu vai vairākus ievades datus un no tiem izvada iepriekš definētas izvadvērtības. Pastāv vairāku tipu funkcijas: matemātiskās funkcijas paņem divus bināros ciparus un veic aritmētiskas darbības ar tiem. Loģiskās funkcijas atļauj salīdzināt vērtības un veikt loģiskās operācijas ar tiem, tādas kā „UN” un „VAI”. Protams, vēl ir arī daudz citu veidu funkciju
Vienkārša digitālā funkcija var tikt definēta izmantojot tabulu, kurā parādīti ievaddati un rezultējošie izvaddati.…
