Jebkurā valstī, par demokrātijas attīstības indikatoru kalpo sodu sistēma un sodu realizācijas kārtība, citiem vārdiem sakot - kriminālsodu un kriminālsodu izpildes sistēma. Kā liecina teorija un prakse, sodu sistēma un to izpildes sistēma ir loģiski savstarpēji saistītas vienas sistēmas neatņemamas sastāvdaļas. Turklāt katras no tām atsevišķi veiksmīga funkcionēšana ir atkarīga no to kopīgās saskaņotības. Jau daudzkārt dzirdēta atziņa, ka kriminālsodu sistēmai visā pasaulē ir tendence virzīties absolūti konstantā virzienā - tas liecina, ka dažādu valstu kriminālsodu sistēmas kā praktiski un likumīgi pastāvošo sodu kopums kļūst aizvien līdzīgākas. Tas ir izskaidrojams ar arvien plašāku starpvalstu sadarbību, starptautisko organizāciju ietekmi. Mēģinājumi rast jaunus kriminālsodus, tādējādi mainot būtiski pašu sistēmu, nav vainagojušies ar panākumiem. Citāda situācija veidojas, kad tiek pārskatītas jau esošo kriminālsodu piemērošanas iespējas. Šīs jaunās pieejas meklējamas sodu piemērošanā un soda izpildes procesā. Pēdējos gados Latvijā ne tik bieži tiek izveidotas kādas būtībā jaunas institūcijas, kuru darbība vērsta uz sabiedriskās drošības nostiprināšanu un noziedzības apkarošanu. Aktīva un valsts finansēta probācijas struktūru izveide sākās 2003.gada oktobrī. Valsts probācijas dienests uzsāka darbu sešos rajonos. 2004.gada 1.janvārī stājās spēkā Valsts probācijas dienesta likums.
Strādāju tiesā un ikdienā saskaros ar tiesājamiem, ar viņu problēmām, tāpēc izvēlējos referāta tēmu „Probācijas dienests”. Minētās tēmas izvēli noteica tā aktualitāte. Darba mērķis ir izpētīt šīs jaunās institūcijas nepieciešamību. Referātā aplūkošu jautājumus, kas saistīti ar Valsts aprobācijas dienesta izveidi un darbības uzsākšanu.
Referātā izmantošu Latvijas Republikas likumus, publikācijas laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”, tiesu prakses materiālus un statistikas materiālus.…
