Teorētiski šīs konsultācijas varētu sniegt arī probācijas dienests, taču šobrīd vienam dienesta darbiniekiem jātiek galā ar 40 klientiem. Bijušais notiesātais Jānis atzīst, ka ir nepieciešama palīdzība, izejot ārā no ieslodzījuma. „Jo ieslodzījuma vietā tu daudz savādāk jūties, nekā iznākot ārā. Tās ir divas citas pasaules. Tur tu nevari domāt tāpat kā šeit. Te ir mazliet grūtāk, jo te tev jādomā, kā naudu nopelnīt, vai kā pabarot sevi, savu ģimeni. Bet tur tev nav jādomā, tur no valsts nodokļiem var dzīvot, tevi pabaro, izgulda,” spriež bijušais ieslodzītais.
Nopietna palīdzība katru gadu pēc dienesta aplēsēm ir nepieciešama ap 200 iznākušajiem cietumniekiem.
Secinājumi
1. Vislielākās iespējas saņemt palīdzību, personām, kuras atbrīvojās no ieslodzījuma vietām, ir tieši pašvaldības. Tas ir to pienākuma, jo to nosaka likums;
2. visbiežāk sniegtā palīdzība ir pases iegūšana, materiālā palīdzība un dzīvesvietas kārtošana, bet visretāk- ārstēšanās no narkomānijas un alkoholisma;
3. nepieciešams izveidot sistēmu, kurā atspoguļotos informācija, kur bijušie ieslodzītie varētu saņemt informāciju;
4. tiem, kuri atbrīvojas no ieslodzījuma vietām, kuriem nav dzīvesvietas pieraksta, ir visgrūtāk saņemt palīdzību, faktiski neiespējams;
5. nav pietiekams finansējums, lai pilnvērtīgi varētu palīdzēt personām, kuras atbrīvojās no ieslodzījuma vietām.
…