Ievads
Tiesības ir katras sabiedrības nepieciešama sastāvdaļa, un tās nosaka kārtību, kurai jāpakļaujas kā visai sabiedrībai, tā sabiedrības atsevišķam loceklim. Dzīvojot sabiedrībā, katram tās loceklim bieži jāatsakās no zināmas darbības par labu citam sabiedrības loceklim: tā neviens nedrīkst aizskart otra dzīvību, brīvību un mantu, bet katram sabiedrības loceklim jādzīvo un jāklausa tai kārtībai, kādu nosaka tiesības.
Tiesību klasifikācijas uzdevums ir palīdzēt atklāt principus, uz kuriem balstās atsevišķas tiesību nozares, lai varētu tos izmantot tiesību interpretācijā. Eiropas kontinentālajā tiesību lokā vispārpieņemta klasifikācija, kas atkal tiek lietota arī Latvijas tiesību jaunradē un praksē, tiesības iedala divās lielās grupās: publiskajās un privātajās.
Atzīt tiesību dalījumu nozīmē atzīt tādas sabiedriskās dzīves jomas, kurās valsts vai tās amatpersonu iejaukšanās ir aizliegta vai ierobežota ar likumu. Šajās jomās valsts drīkst iejaukties tikai tiktāl, cik tas noteikta ar likumu un nepieciešams demokrātiskās sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai citu personu tiesības vai brīvības.[3/10]
Privāto un publisko tiesību vieta un nozīmīgums sabiedrībā ir ļoti atšķirīgs atkarībā no tā, cik attiecīgā sabiedrība ir liberāla sabiedrisko attiecību regulēšanā. Tādejādi publisko un privāto tiesību un to principu nošķiršana pārejas perioda valstīs ir jo īpaši svarīga. Vēl vairāk – tas ir viens no publisko tiesību un valsts pārvaldes reformas pamatjautājumiem.
Par darba mērķi izvirzu:
• Iepazīties ar tiesību nozari „privātās tiesības” un veidot pārskatāmu aprakstu par privātajām tiesībām un lielākajām to apakšnozarēm;
Bet darba uzdevumi:
• Iepazīties ar pieejamo literatūru par privātajām tiesībām un to iedalījumu apakšnozarēs;
• Apkopot noderīgo informāciju un veidot aprakstu par privāto tiesību lielākajām apakšnozarēm;
• Veidot izmantotās literatūras sarakstu;
1. Privātās tiesības
Tiesības var iedalīt divās lielās grupās – publiskajās un privātajās jeb civiltiesībās. Pie privātajām tiesībām pieder tiesības, kas regulē tiesiskās attiecības starp privāttiesību subjektiem (cilvēkiem, uzņēmumiem, organizācijām, valsti kā privāttiesību subjektu u. tml.), nodrošinot šo tiesību subjektu personisko tiesību interešu realizēšanu. Privātās tiesības atšķiras no publiskajām ar to, ka tajās ir noteikts, ka visi tiesību subjekti ir savās tiesībās vienlīdzīgi un tiem piemīt tiesību autonomija.[1/8]
…
