Lai nodrošinātu kārtību un novērstu haosu indivīdu savstarpējās attiecības, cilvēku sabiedrībā jau kopš vissenākajiem laikiem pastāv uzvedības noteikumi. Tiesības ir viens no šādiem regulatoriem līdzās morālei, tradīcijām un citiem uzvedību noteicošiem faktoriem, kas izriet no cilvēka dabas, interešu daudzveidības un nepieciešamības novērst konfliktus sabiedrībā. Uzvedības noteikumus var apkopot trīs galvenajās grupās: tiesības, morāle un paražas.1
Tiesības ir katram indivīdam vai noteiktām indivīdu grupām saistoša uzvedības normu sistēma, kuru ievērošanu nepieciešamības gadījumā var panākt ar valsts sankcionētiem piespiedu līdzekļiem. Morāles un paražu ievērošanu nevar panākt ar piespiedu līdzekļiem. Tās ir jau no bērnības un no paaudzes uz paaudzi ieaudzinātas uzvedības normas, kuras katram indivīdam var atšķirties, bet būtībā saglabā kopējas iezīmes to pamatos.2
Morāle ir vērtību un uzskatu sistēma, kura balstīta uz idejām par labu un taisnīgu rīcību un kuras mērķis ir ieaudzināt cilvēkā patiesu vēlmi attiecīgi rīkoties un uzvesties. Morāles normu ievērošana balstās uz indivīda iekšējo pārliecību vai bailēm no citu cilvēku nosodījuma šo normu pārkāpšanas gadījumā.3
Paražas ir sabiedrībā vispāratzīti uzskati par pareizu uzvedību. …