Privāto ūdeņu tiesiskais regulējums un tiesiskās sekas

Latvija ir bagāta ar upēm un ezeriem, kurus mēs izmantojam dažādi – atpūtai, makšķerēšanai un pat biznesam. Latvijas ūdeņus iedala privātajos un publiskajos, pēc likuma mēs visi varam brīvi atpūsties un izmantot publiskos ūdeņus, bet ar privātajiem var būt visvisādi. Var sanākt, ka „ jātin makšķeres” un jādodas meklēt kāda cita atpūtas vieta, jo jūsu ierasto mieru pie ūdens izjauc kāds zemes īpašnieks vai apsaimniekotājs.
Es kā kaislīgs makšķernieks, gribēju iepazīties tuvāk ar privātajiem ūdeņiem, kā arī aplūkot tuvāk sava novada ezerus, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem ar inspektoriem un ūdenstilpņu vai zemes īpašniekiem. Rakstot šo darbu, es vēlējos noskaidrot, kas ir privātie ūdeņi, kādas man ir tiesības tajos, piemēram, makšķerēt vai vienkārši peldēties. Ko drīkst un ko nedrīkst darīt privāto ūdeņu īpašnieki, jo man makšķerējot, ir bijis gadījums, kad draud ar ieroci un rīda virsū suņus. Lai tādi gadījumi neatkārtos būtu jānoskaidro savas tiesības un galvenais pienākumi. Vēl es vēlējos noskaidrot cik lielas privilēģijas ir privāto ūdenstilpņu īpašniekiem, cik daudz viņi var atļauties. Piemēram, vai viņi var celt lielus žogus apkārt savam ezeram vai nē, bet es jau tāpat pēc savas pieredzes zinu, ka viņi var ne tikai to, ar naudu un stāvokli sabiedrībā var panākt visneiedomājamākās lietas.…